Kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka atsaukšanas pabalstu ne vairāk kā triju mēnešu atlīdzības apmērā var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Ja valsts kapitālsabiedrības valdes loceklim pilnvarojuma līgumā nav pielīgts atsaukšanas pabalsts, tad to nepiešķir.
Pārresoru koordinācijas centrā skaidroja, ka ar likumu ierobežojumi un atsaukšanas pabalsti attiecas tikai uz 100 % valsts kapitālsabiedrībām. Savukārt tām, kurās līdz ar valsti ir arī citi privātie akcionāri kā, piemēram, "Tet", tur likums neregulē, bet atlīdzības nosacījumus nosaka padome, kas tai skaitā pārstāv arī privātos akcionārus. Un šeit galvenais princips ir līdzīga prakse un līmeņi kā privātā sektorā līdzīga izmēra un nozares uzņēmumos.
Personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas "Fontes" rīkotājdirektore Kristīne Āboliņa teica, ka kompensācijas apmērs visbiežāk jau paredzēts iepriekš noslēgtā līgumā.
"No "Fontes" pētījuma mēs redzam to, ka apmēram 20% uzņēmumu līdzīgās proporcijās – gan privātie uzņēmumi, gan valsts kapitālsabiedrības – šāda veida pabalstus paredz. Tie ir pabalsti, kas pārsvarā paredzēti jau līgumos. Vidēji tās ir apmēram kādas 2,4 algas.
Tie dati mēdz būt ļoti dažādi – mēdz būt arī mazāki un mēdz būt stipri lieli pabalsti. Tas ir atkarīgs no individuālas vienošanās, no situācijas, kā arī no uzņēmuma veida un lieluma," skaidroja Āboliņa.
Turklāt kompensāciju izmaksā abos gadījumos – gan tad, kad augsta līmeņa vadītājs vai valdes loceklis amatu atstāj pats, gan tad, kad tiek atlaists. Personāla atlases uzņēmuma "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa stāstīja, ka kompensācijas visbiežāk nāk arī komplektā ar dažādiem ierobežojumiem.
"Strādāt uzņēmumam konkurējošās organizācijās, izveidot savu uzņēmumu šajā nozarē. Arī tai skaitā valsts sektora uzņēmumos ir ierobežojumi, kas ir saistīti ar tālāku profesionālu darbību.
Nereti ir tā, ka kompensācija ir trīs vai vairāku mēneša algu apmērā, bet ierobežojums darboties nozarē parasti sniedzas 1–2 gadu garumā. Tādā veidā notiek norēķināšanas par profesionālās darbības ierobežojumiem," sacīja Ārste-Avotiņa.
Ja šādas kompensācijas nebūtu, tad nebūtu kandidātu, kuri vēlētos ieņemt šādus augstus amatus un uzņemties pienākumus.
Konsultāciju uzņēmuma "Erda" partnere Pārsla Baško uzsvēra, ka kompensāciju prakse ir ierasta gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Turklāt nav atšķirības, vai kompensācija tiek izmaksāta privātā uzņēmuma vai valsts kapitālsabiedrības augsta līmeņa vadītājam.
"Liela uzņēmuma vadītājs ir liela uzņēmuma vadītājs. Vienalga, vai nodarbināts privātā vai valsts sektorā. Gan atbildība, gan rezultāts, kas tiek sagaidīts no uzņēmuma vadītāja, īsti neatšķiras. Strādājot tāda līmeņa amatā, nav iespējams jau uzreiz otrajā dienā [pēc amata atstāšanas] uzsākt darbu līdzvērtīgā amatā ar līdzvērtīgu atalgojumu, līdz ar to šīs kompensācijas ļoti bieži tiek izmantotas arī kā paldies pateikšanas mehānisms," klāstīja Baško.
Valsts kontrole 2020. gadā publiskotajā revīzijā secināja, ka valsts kapitālsabiedrībās visbiežāk atsaukšanas pabalstus izmaksā maksimālā apmērā neatkarīgi no valdes locekļa pilnvaru izpildes laika. Periodā no 2015. gada līdz 2019. gadam kapitālsabiedrībās iecelti un no amatiem pirms pilnvaru termiņu beigām atsaukti 34 valdes locekļi. Atsaukšanas pabalsti izmaksāti 12 valdes locekļiem vairāk nekā 152 000 eiro apmērā.
Turklāt revīzijā konstatēts, ka 26 kapitālsabiedrībās, nevērtējot lietderību un veicamos pienākumus, paralēli pilnvarojuma līgumam ar valdes locekļiem slēgti darba, uzņēmuma vai autoratlīdzības līgumi par cita amata pildīšanu tai pašā kapitālsabiedrībā, tostarp15 kapitālsabiedrībās valdes priekšsēdētāji vai valdes locekļi vienlaikus ieņēma vai vēl aizvien ieņem arī kapitālsabiedrībā vadošus hierarhiski augstākos amatus – ir direktori, vadītāji, prezidenti.
KONTEKSTS:
Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, ziņoja LETA. Bijušais "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs un prezidents Edvīns Bērziņš pēc amatu atstāšanas kompensācijā varētu būt saņēmis ap 250 000 eiro. Lai gan Bērziņam bija liegts divus gadus strādāt pie valsts uzņēmuma konkurentiem, tomēr viņš kļuva par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" transporta pakalpojumu centra filiāles izpilddirektoru.
Spraigas diskusijas bija arī par iepriekšējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja Pētera Putniņa un viņa vietnieces Guntas Razānes amatu atstāšanu. Viņi saņēma 80% no gada mēnešalgas ar norunu, ka atkāpsies paši. Putniņš saņēma aptuveni 80 000 eiro, bet viņa vietniece – 70 000 eiro.
