"Fontes" valdes locekle un pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka šī dzīvošanai apmierinošā alga raksturojama ar vairākiem kritērijiem. Kā piemēru viņa sniedza jaunu cilvēku bez veselības problēmām, kurš strādā Rīgā, īrē dzīvokli kādā mikrorajonā, var atļauties nopirkt drēbes un ēdienu, vienreiz mēnesī doties izklaidēties un vēl atlikt 5% algas uzkrājumos. Šāds cilvēks saņem 800 eiro neto algu.
Kopējās tendences Latvijā ir, ka algas palielinās - 70% iedzīvotāju atalgojums šogad bijis lielāks nekā pērn, strādājot to pašu darbu. Pieskaitot prēmijas un bonusus, pieaugums esot pat 8,3%.
Lielākais algu pieaugums, pēc viņas teiktā, bijis tieši cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks. Tiem darbiniekiem, kuru atalgojums jau bija labs, algas pieaugums esot lēnāks.
Galvenais iemesls algu pieaugumam gan esot darbaspēka trūkums. "Produktivitāte varētu augt straujāk, jo pašlaik tā ir lēnāka nekā algu pieaugums," komentēja Praņēviča. Viņa stāstīja, ka uzņēmumiem arī vajadzētu vairāk domāt par atalgojuma sistēmas sakārtošanu, lai amata pienākumi būtu tādi, par kuriem maksāt lielāku algu.
Pēc Praņēvičas teiktā, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, algas turpinās augt. Tas esot labi arī uzņēmumiem, kuri var palielināt ražošanas jaudu, pakalpojumus. Darbinieku trūkums gan turpināšot būt lielākais izaicinājums uzņēmumiem.
KONTEKSTS:
Pētījumu par darbinieku atalgojumu 2018. gadā piedalījās 340 organizācijas (263 nesaistītas organizācijas un organizāciju grupas) visā Latvijā. Kopumā atalgojuma informācija apkopota par 75 084 darbiniekiem.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, pieaugusi par 8,4% jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu.
