Panorāma

Brisele 3 mēnešus pēc teroraktiem

Panorāma

NATO izlūkošanas drons

Ministriem domstarpības par mediju politiku

FM, uzņēmēji un Latvijas Banka iestājas pret minimālās algas celšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kamēr mazo algu saņēmēji priecātos par katru eiro, ko dotu minimālās algas pacelšana, darba devējiem tas nozīmētu papildus izmaksas. Tādēļ uzņēmēju organizācijas pret to iebilst. Līdzīgi nošķīrušās arī ministriju pozīcijas. Finanšu ministrija (FM) aizstāv uzņēmējus, kamēr Labklājības ministrija (LM) stingri iestājas par ievērojamu algas pielikumu mazāk pelnošajiem.

LM minimālo algu jau nākamajā gadā  piedāvā celt par 37 eiro, sasniedzot 407 eiro līdzšinējo 370 vietā. Tas būtu pārāk straujš kāpums, saka Finanšu ministrijā (FM), un norāda – ja vispār, tad maksimums par 10 eiro.

Tomēr labklājības ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) joprojām uzstāj uz savu un arī pirmdienas, 8.augusta, rītā LTV raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja, ka bažas par minimālās algas negatīvo ietekmei uz tautsaimniecību nav pamatotas.

„Pēdējos trīs gados iekšējais virzošais spēks bija iekšējais patēriņš. Nevajag baidīties palīdzēt maznodrošinātiem cilvēkiem, jo tie līdzekļi, ko valsts iegulda minimālajā algā, ko valsts iegulda pensiju palielināšanā – viņi momentā ienāk atpakaļ iekšējā tirgū patēriņā - preces, produkti,” sacīja Reirs.

Ja algu palielinātu, kā piedāvā LM, darbinieka ienākumi uz rokas gadā palielinātos par 300 eiro. Tiesa darba devējam tas nozīmētu vēl vairāk, jo jāierēķina arī nodokļi un tas izmaksātu gandrīz 550 eiro.

Tas ir iemesls, kāpēc FM uz to raugās piesardzīgi. FM variantā, kad minimālā alga augtu par 10 eiro, darba ņēmējas gadā saņemtu par 87 eiro vairāk, kamēr darba devējam būtu jārēķinās ar papildu 148 eiro uz katru darbinieku, kuram tiek maksāta minimālā alga. „Uz darba ņēmēju arī varētu negatīvi atsaukties. Ja uzņēmējs vienkārši vairs nevarēs atļauties viņu, tas nozīmēs vai nu to, ka viņu atlaiž vai arī viņu spiež pāriet uz aplokšņu algu,” saka FM Makroekonomikas nodaļas vadītājs Dainis Stikuts.

Līdzīgās pozīcijās ir arī ekonomisko procesu analītiķi Latvijas Bankā. „Šī brīža apstākļos vēl turpināt palielināt minimālo algu nebūtu atbalstāms solis.

Tas draud ar to, kad ekonomika aug lēnām, vēl vairāk palēninot šo aktivitāti. Tas nozīmē, ka arī darba vietas netiktu radītas, jo uzņēmumi, tie, kas tiešām strādā uz šo izmaksu robežas, būs spriesti vai nu bankrotēt, vai celt cenas,” komentē Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste.

Atplestām rokām LM dāsno piedāvājumu neuzņem arī darba ņēmēju vidū. Pēc šāda soļa, piemēram, veikala pārdevēji, kuri šobrīd saņem nedaudz virs minimālās, pēkšņi būtu vienā līmenī ar minimālās algas saņēmējiem, piemēram, apkopējiem vai krāvējiem tajā pašā veikalā.

Bet cerības, ka darba devējs līdz ar minimālās algas pacelšanu proporcionāli celtu visas pārējās algas, neesot lielas. Tirdzniecības darbinieku arodbiedrībās saka – ienākumiem jābūt lielākiem, bet citā ceļā.

„Mēs domājam, ka būtiski ir, ka vienlaicīgi ne tikai ceļam minimālo algu, bet jāceļ ir arī neapliekamais minimums. Tad tas būs ieguvums, tad tas būs ieguvums nozarē strādājošajiem,” uzsver Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības vadītāja Maira Muceniece.

Par šādu priekšlikumu vienojušās vairākas arodbiedrības, un rīt Nacionālās trīspusējās padomes sēdē tās valdībai  piedāvās neapliekamo minimumu celt līdz 130 eiro. Tas ļautu saņemt vairāk strādājošajiem un neradītu papildu izmaksas darba devējiem.  Tas gan savukārt mazinātu kopējos valsts budžeta ienākumus, līdz ar to arī šādam variantam panākt atbalstu nebūs viegli.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti