Jautāts, cik daudz Latvija var atļauties tērēt papildus, ņemot vērā ekonomistu prognozes, ka izaugsme tautsaimniecībā palēnināsies, FM pārstāvis norādīja - ja ņem vērā EK ziemā izteiktās Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes, tad saskaņā ar tām Latvija varētu palielināt savu budžeta deficītu par 0,1% no IKP.
"Mums ir šis 0,1%, ko mēs varam veselībai piešķirt, bet viņi [Eiropas Komisija] ir vērtējuši izaugsmi tomēr mazliet optimistiski.
Nākamās prognozes viņi veic maijā, un, ja izrādīsies, ka viņi tomēr laiž ekonomikas attīstību uz leju savās prognozēs, tad šis jautājums atkrīt automātiski. Tas 0,1% fiskālajā jomā ir ļoti neliels cipars un tas pazudīs," teica FM pārstāvis.
" [..] Ja ekonomika ies uz leju, ja nolaidīs šīs prognozes, tad šī iespēja iet garām, automātiski atkrīt."
Budžeta deficīta palielināšana par 0,1% no IKP dotu papildu 30 miljonus eiro, teica Sakss, atgādinot, ka arī šogad plānots budžeta deficīts 1% apmērā no IKP.
"Ja nebūtu šī veselības reforma, tad saskaņā ar disciplīnas noteikumiem mums nākamajā gadā vajadzētu aiziet līdz 0,9% no IKP. Tas, ko mēs piedāvājam - saglabāt mīnus 1%, paredzot šo atkāpi par 0,1%," teica Sakss.
Viņš atzina, ka ES fiskālās disciplīnas noteikumi paredz iespēju veikt šādas atkāpes, un tās arī izmantotas iepriekš.
Piemēram, saistībā ar reformām veselības aprūpē, arī aizsardzības jomā. Šāda atkāpe ir iespējama strukturālo reformu īstenošanas gadījumā un ja tām saņemts EK akcepts.
"Šī atkāpe tiek prasīta, lai īstenotu veselības aprūpes pamatnostādnes, kas pašlaik ir apstiprinātas no 2014.līdz 2020.gadam. (..) Ieviešot šo programmu, tiek samazināts priekšlaicīgi zaudēto dzīves gadu skaits. (..) Ja mums ir vairāk cilvēku, kuri ir darba tirgū, tas pozitīvi ietekmē ekonomiku," klāstīja FM pārstāvis.
FM atbildi no EK par to, vai prasītā atkāpe ir iespējama, gaida maija sākumā vai vidū.
Jau ziņots, ka valdības iecere paredz, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē, jo esošās prognozes liecina, ka nākamgad jaunas politikas iniciatīvām varētu būt pieejami deviņi miljoni eiro, kas, zinot nepieciešamību finansēt reformas izglītības un veselības nozarēs, ir pārāk maz.
Tikmēr Fiskālās disciplīnas padome (FDP), kas ir valsts budžeta politikas uzraudzības institūcija, kategoriski iebilst pret valdības ieceri palielināt budžeta deficītu līdz 1%, lai gūtu papildus finansējumu veselības aprūpes reformām.
Padomes pārstāve Dace Kalsone uzsvēra, ka valsts budžeta izdevumu palielināšana šobrīd, kamēr Latvijas ekonomikā ir vērojama izaugsme, nebūtu pieļaujama, jo pretējā gadījumā valsts būtiski apdraud savas iespējas veiksmīgi pārvarēt nākotnē sagaidāmos ekonomikas lejupslīdes periodus.
