Būvnieki nobazījušies, ka nākotnē varētu tikt atlaisti daudzi strādājošie vai kritiskākajā situācija uzņēmumi piedzīvotu bankrotu. Satiksmes ministrijā stāsta, ka pamata satraukumam nav. Kaut arī šis gads no citiem atšķiras ar to, ka nav skaidri iezīmēts bāzes finansējums nozarei, tomēr darbs neapstāsies. Plānoti tiek lieli infrastruktūras projekti, kam jau ir paredzēti līdzekļi. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis paskaidroja, ka papildu finansējums ceļu uzturēšanai vienmēr tiek rasts un nodrošināts arī no Eiropas Savienības fondiem. Savukārt tas ir darbs Satiksmes ministrijai.
"Nākamajā gadā kapitālizdevumu apjoms pret 2020. gada sākotnējo plānu nebūs samazinājies vairāk nekā trīs reizes, ko norādīja nozares pārstāvis. Ja mēs skatāmies tikai uz valsts budžeta finansējumu, tad tā ir pusotra reize.
Nevajadzētu aizmirst to, ka priekšā vēl nākamais plānošanas periods, un attiecīgi Satiksmes ministrijai laicīgi vajadzētu izstrādāt 2021.–2027. gada transporta pamatnostādnes un saskaņot tās ar Eiropas Komisiju, lai nozare saņemtu papildu finansējumu no nākamā plānošanas perioda. Tāpat vēl izstrādes procesā ir atveseļošanās un noturības mehānisms. Mēs raugāmies, ka no šī mehānisma varētu būt paredzēts finansējums ceļu infrastruktūras sakārtošanai," stāstīja Jarockis.
KONTEKSTS:
Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" ceļ trauksmi par nākamā gada valsts budžetā plānoto nepietiekamo finansējumu ceļu un tiltu uzturēšanai. Remontiem paredzēti 182 miljoni eiro, no tiem kapitālajiem izdevumiem plānoti 109 miljoni eiro, savukārt papildus izdevies izcīnīt vien 7,7 miljonus solīto 70 miljonu eiro vietā.
