Februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas bija paredzētas Latvijas Stabilitātes programmas 2022. - 2025. gadam sagatavošanai, IKP pieaugums 2022. gadam bija prognozēts 4,0% un 2023. gadam 3,9% apmērā. Savukārt patēriņa cenu pieauguma prognozes bija attiecīgi 6,2% un 3,1%.
FM norādīja, ka zemāku ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad noteiks mazāki eksporta un importa apjomi, kamēr Latvijas uzņēmumi būs pārorientējuši preču un pakalpojumu eksportu no sankcijām pakļautajām agresorvalstīm uz jauniem noieta tirgiem. Latvijas preču eksports uz Krieviju pagājušajā gadā veidoja 7,3% no kopējā Latvijas eksporta, kamēr Baltkrievijas un Ukrainas daļa Latvijas preču eksportā bija attiecīgi 1,1% un 1,4%. Pakalpojumu eksportā Krievijas īpatsvars ir zemāks – 5,3%, ņemot vērā pēdējos gados strauji sarukušo Krievijas kravu tranzītu caur Latvijas ostām un Latvijas atteikšanos no nerezidentu apkalpošanas banku sektorā.
Ekonomisko situāciju negatīvi ietekmēs arī straujais cenu pieaugums, karadarbības, sankciju un piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ strauji augot energoresursu un pārtikas cenām, kā arī uzņēmumu un patērētāju konfidences kritums, attiecīgi samazinot privātā patēriņa un privāto investīciju pieauguma tempus. Vienlaikus izaugsmi palīdzēs uzturēt valsts izdevumu kāpums, palielinot finansējumu aizsardzības vajadzībām, kā arī Latvijas iedzīvotāju un Ukrainas bēgļu sociālajam atbalstam. Būtisks pieaugums šogad gaidāms valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijās, tām par trešdaļu pārsniedzot 2021. gada līmeni.
Ministrijā norādīja, ka līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmi un ārējās tirdzniecības sarukumu ar Krieviju un Baltkrieviju
darba samaksas pieaugums 2022. gadā var būt nedaudz lēnāks nekā prognozēts pirms mēneša, tam tomēr saglabājoties 6,0% apmērā, kamēr bezdarba samazināšanās šogad uz laiku apstāsies, tam paliekot pagājušā gada 7,6% līmenī.
Ministrijā piebilda, ka makroekonomisko rādītāju prognozes ir aktualizētas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos un balstās uz situāciju, kāda tā bija šā gada marta pirmajā nedēļā. Prognozēs pieņemts, ka tirdzniecības ierobežojumi ar Krieviju un Baltkrieviju saglabājas vēl 2023. gadā, bet nenotiek arī krasa situācijas tālāka eskalācija. Prognožu atjaunošanas procesā FM konsultējās ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. gada 8. martā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka februārī, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, gada inflācija sasniegusi 8,7%, un lielākais cenu kāpums ir pārtikai.
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%, Straujo cenu kāpumu 2021. gadā galvenokārt ietekmēja trīs lietas: mājokļa izdevumu, transporta pakalpojumu un pārtikas preču sadārdzināšanās. Tātad pieauga pamatvajadzību izmaksas. Šāda situācija Latvijā nav redzēta jau 12 gadus, norāda statistikas pārvaldē.
Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm. Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.
