FM rosina pakāpeniski līdz 2020.gadam ieviest diferencēto neapliekamo minimumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā atbilstoši valdības deklarācijai ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu, informēja Finanšu ministrija.

 “Šobrīd esam izstrādājuši konceptuālo ziņojumu, lai jau no 2016. gada mēs varētu spert pārliecinošu soli pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Pamatojoties uz solidaritātes, taisnīguma un atklātības principiem, esmu gatavs sabiedrībai, valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem piedāvāt izvērtēšanai izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada,” norāda ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kas to paredz ieviest pakāpeniski līdz 2020. gadam.

Tas paredz, ka 2016. gadā tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz darba algai virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts uz 60 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiek palielināts maksimāli piemērotais neapliekamais minimums uz 115 eiro mēnesī. 2018.-2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts vēl par 20 eiro mēnesī katru gadu: 2019.gadā – uz 40 eiro mēnesī, 2020.gadā – uz 20 eiro mēnesī, bet 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums ir nulle. Tai pašā laikā tiek palielināts gadā maksimāli piemērotais neapliekamais minimums: 2018.gadā – uz 130 eiro mēnesī,  2019.gadā – uz 145 eiro mēnesī un 2020.gadā – uz 160 eiro mēnesī.

Tā kā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts, visu strādājošo  neto ienākums nedaudz samazināsies. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,4 eiro mēnesī, bet 2018. gadā un turpmāk - līdz 2020. gadam – par 4,6 eiro mēnesī.

Tomēr strādājošajiem, kuri saņem zemu darba algu, mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazinājumu kompensēs nodokļu pārmaksas, ko tie saņems no VID.

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu: no 66,7 eiro 2017. gadā par 2016. gadu līdz pat 441,6 eiro 2021. gadā par 2020. gadu. 

Eksperti ir noskaņoti kritiski

Eksperti Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto programmu gan vērtē atturīgi. SEB ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka programmas virziens ir pareizs, tomēr izpildījums rada jautājumus. Viņaprāt, ienākumu un neapliekamā minimuma trepe palielināšana ir nebūtiska un neliela. To būtu nepieciešams palielināt ātrāk. Tāpat ir jautājums, kas notiks ar apgādājamo grupām, jo tām nav paredzēti īpaši atbalsta rīki.

Gašpuitis arī atgādināja, ka neviena no nodokļu izmaiņām, kas Latvijā pieredzēta, nav bijusi noturīgāka par diviem gadiem. Līdz ar to ir jautājums, vai arī pašreizējās FM ieceres būs aktuālas vēl pēc četriem, pieciem gadiem.

Kritisks bija arī sociālās politikas un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, neapliekamā minimuma diferenciācijai "būtu jātrāpa" pa nabadzības grupām. Pašreizējā versija sniedz pārliecību, ka efekts sasniegs mājsaimniecības, kur ir strādājošie, taču ne apgādājamo. Piemēram, ja kārtīgam vecpuisim iedod 10 eiro, tad viņam tas ir lielāks ieguvums, nekā mammai ar diviem bērniem, kuriem uz visiem kopā ir 10 eiro. Tāpēc ir nepieciešams ieviest nodokļu atvieglojumus attiecībā uz apgādājamajiem.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins gan iebilda, ka mazo algu saņēmēju vidū, kuri vieni paši veido vienu mājsaimniecību, bieži vien ir arī pirmspensijas vecuma cilvēki vai jaunieši, kas tikai sāk patstāvīgu dzīvi.

Leiškalns arī pauda, ka šī sistēma nemazinās aplokšņu algu īpatsvaru Latvijā. Tieši otrādi, arvien lielāks slogs būs uz cilvēkiem, kuri maksā nodokļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti