FM: Pirms pāris gadiem reformētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma atkal jāmaina

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķinu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi šogad plānoti vairāk nekā 206 miljonu eiro apmērā. Lielāko daļu jeb gandrīz 120 miljonus tajā iemaksās pašas pašvaldības, bet pārējo – valsts. Un, lai gan dati rāda, ka visu vietvaru maki šogad pildīsies labāk, tostarp no izlīdzināšanas fonda, tomēr dažām domēm trūcīgāko pašvaldību pabalstīšanas kārtība nepatīk. Arī pati Finanšu ministrija atzīst, ka ir pēdējais laiks būtiski reformēt finanšu izlīdzināšanas sistēmu.

Tikai pirms pāris gadiem reformētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma atkal steidzami jāmaina, atzīst Finanšu ministrijaEdgars Kupčs

     

     

     

    Robs Valkas budžetā

    Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas savā tvitera kontā nupat kritizēja ieilgušo valdības veidošanas procesu. Jau nedēļu esot smagas diskusijas par Valkas novada budžetu, jo deklarēšanās Valgā tajā iecirtusi tik lielu robu, ka faktiski neiespējami savilkt galus kopā, bet Rīgā aizvien nav, ar ko par to runāt.

    “Kamēr tie bija trīs četri simti, tas bija nepatīkami, bet budžetam nebija ļoti būtiski. Tagad tie ir 1354, šķiet. Un tas ir vairāk nekā 10% Valkas novada iedzīvotāju. Un lielākā daļa pašvaldību saņem naudu no [pašvaldību] finanšu izlīdzināšanas fonda. Fonda aprēķinā tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits,” norāda Krauklis.

    Valkas dome sarēķinājusi, ka migrējošo iedzīvotāju dēļ no finanšu izlīdzināšanas fonda šogad nesaņems 200 tūkstošus eiro.

    Tikmēr iedzīvotāji turpina dzīvot Valkā, bērni apmeklē turienes skolas, bet atbilstoši starpvalstu līgumam Valga par saviem deklarētajiem Valkai neko nemaksā atšķirībā no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem mūsu valstī. Aizejošās valdības vadība Krauklim esot solījuši īpašu pieeju Valkai, bet neesošas valdības dēļ jādzīvo ar pagaidu budžetu.

    “Skaidrs, ka tas process nav apturams lokāli, jo, kamēr Igaunijā medicīnas pieejamība ir un Latvijas Veselības ministrija kategoriski pret to, ka te būtu kāds īpašs režīms un valcēnieši to varētu izmantot, tikmēr šis process turpināsies,” skaidro Valkas mērs.

    Viņš stāsta, kā šādā situācijā cieš novads: “Mums pietrūkst viselementārākajām lietām. Mums valsts uzliek par pienākumu vairāk maksāt pedagogiem, bērnudārza iedzīvotājiem, mēs to darām, bet pretī ienākumu taču nav. Otrs ir tas, ka mums ārkārtīgi grūti ar infrastruktūru. Faktiski jebkuru, pat vismazāko infrastruktūras projektu mēs taisām, tikai aizņemoties.”

    Finanšu ministrija Valkai atbild, ka nekādu īpašu pieeju tai nepiemēros,

    jo viena izņēmuma pieļaušana finanšu izlīdzināšanas sistēmā pavērtu durvis arī citu pašvaldību prasībai pēc lielākām dotācijām vai mazākām iemaksām.

    Būs jāmaina izlīdzināšanas sistēma

    Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare skaidro, ka par spīti pagaidu valsts budžetam visas domes šogad saņems vairāk. “Kopumā vidējais pieaugums pašvaldībās ir 4,2%. Lielākie ieguvēji un vienlaikus lielākie maksātāji pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir tās pašvaldības, kurās ir lielāki vērtētie ieņēmumi pirms izlīdzināšanas,” norāda ministrijas pārstāve.

    Komisare arī uzsver, ka esam tikai pirms pāris gadiem mainītās finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformas priekšvakarā. Pirmkārt, tas nepieciešams nodokļu reformas dēļ.

    “Gaidām, ka, visticamāk, jaunā valdība veiks teritoriālo reformu, arī mainot. Tā kā izlīdzināšana nav akmenī iecirsta lieta, kas nekad nemainīsies. Tā kā pārmaiņas būs. (..)  Kad būs valdība, tad, visticamāk, būsim gatavi sākt risināt šo jautājumu, kādā veidā virzāmies uz priekšu.

    Mums vēl, iespējams, nākošo gadu pārdzīvot pie esošās izlīdzināšanas, bet tālāk gan tas nebūtu racionāli,” saka Komisare.

    Šajā gadā lielākais budžetu kāpums tradicionāli būs Pierīgas pašvaldībām, bet izlīdzināšanas fonda samazinājums tā sauktajiem trūcīgajiem novadiem reģionos ar lielāko iedzīvotāju samazinājumu. Piemēram, procentuāli visvairāk zaudējis Rucavas novads ar pusotru tūkstoti deklarēto, un Finanšu ministrija šo procesu raksturo kā visai kritisku.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti