FM piedāvā trīs modeļus darbaspēka nodokļu mazināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi trīs scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai, kuru mērķis ir mazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemākiem ieņēmumiem un ģimenēm ar bērniem, portālu lsm.lv informē Finanšu ministrija (FM).

„Piedāvātie risinājumi pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetus, lai tās varētu nodrošināt iespējami plašākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem,” norāda ministrija.

Pirmais no scenārijiem paredz priekšlikumus mazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar nākamo gadu. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (IIN) ir iecerēts saglabāt 24% apjomā. Tiesa, 2015.gadā tā būtu 23%, savukārt 2016.gadā 22%.

Otrs no modeļiem paredz mazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% uz 10%, sākot ar nākamo gadu. Savukārt IIN likme paliktu 24% līmenī, savukārt 2015. un 2016.gadā tā mazinātos attiecīgi līdz 23% un 22%. Tāpat ir plānots ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no 45 līdz 98 latiem jeb no 64 līdz 139 eiro, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem jeb 139 eiro.

Visbeidzot, trešais modelis paredz no nākamā gada mazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%. Savukārt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, sākot ar 2015.gadu saruktu no 24.09% līdz 23.09%. Savukārt IIN likme, līdzīgi kā paredzēts citos priekšlikumos, nākamajā gadā būs 24%, 2015.gadā – 23%, savukārt 2016.gadā – 22%.

Ministrija uzsver, ka visi modeļi paredz Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Jau otrdien pēc notikušā ministru semināra, kurā bija aplūkoti nākamā gada valsts budžeta veidošanas principi, vairāki ministri pauda atbalstu otrajam modelim.

Tiesa, visi izstrādātie priekšlikumi vēl ir jāizvērtē pašvaldībām, kā arī dažādām organizācijām.

Vēstīts, ka ministri pagājušajā nedēļā sāka gatavot nākamā gada valsts budžetu. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi nākamajā gadā kopā bija 572,8 miljoni latu, savukārt 2015.gadā – 754,7 miljoni latu un 2016.gadā 961,5 miljoni latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti