ĪSUMĀ par plānotajām izmaiņām:
- Pirmajā posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, ieviesīs 5% veselības nodokli.
- Samazinās IIN līdz 18%, bet sociālās iemaksas palielinās par 2 procentpunktiem.
- Tas samazinātu ieņēmumus pašvaldību budžetos par gandrīz 140 miljoniem eiro.
- Pirmās nodokļu izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada.
- Latvijas Banka: šo nodokļu izmaiņu dēļ zaudētāji būs strādājošie ar vairākiem bērniem.
- Otrā posma izmaiņas stāsies spēkā no 2022. gada; attieksies uz saimnieciskās darbības veicējiem.
- Tiem sociālais nodoklis būs jāmaksā no visiem ienākumiem, ja tie pārsniegs 1 667 eiro mēnesī.
- Būtiskas izmaiņas skars alternatīvos nodokļu režīmus, piemēram, pašnodarbinātos.
- Proti, visiem sociālās iemaksas jāmaksā vismaz no minimālās algas apmēra.
- Lielāki nodokļi mikrouzņēmuma režīmam; autoratlīdzības likvidēs vispār.
- Šīs - trešā posma - izmaiņas stāsies no 2023. gada.
- Par 5% palielinās akcīzes nodokli cigaretēm.
- Ieviest reģistrācijas nodokli dabai nedraudzīgiem auto; palielināt nodokli par uzņēmumu transportlīdzekļiem.
- FM ziņojumu valdībā plānots skatīt nākamajā nedēļā.
FM diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.
Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu 5% apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes.
Veselības aprūpei par labu plānots pārdalīt daļu sociālo iemaksu, kā arī divus procentpunktus IIN. Tas samazinātu ieņēmumus pašvaldību budžetos par gandrīz 140 miljoniem eiro.
FM publicētais piedāvājums paredz IIN samazināt līdz 18%, savukārt sociālās iemaksas par 2 procentpunktiem palielināt darba ņēmēja pusē.
Lai minēto nodokļu likmju pārdales rezultātā novērstu darbaspēka nodokļu sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts arī palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 uz 350 eiro mēnesī. Tāpat plānots ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, kā arī reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.
Latvijas Bankā norādīja, ka zaudētāji būšot strādājošie ar vairākiem bērniem. Piemēram, personai ar 700 eiro algu un diviem bērniem uz rokas paliktu par 14 eiro mazāk. "Mūsuprāt, būtu tomēr vēl jāskatās kādi papildu risinājumi klāt, lai nodokļu slogs nepieaugtu šai sabiedrības grupai – strādājošajiem ar apgādājamiem un salīdzinoši zemām algām," norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022. gada, tiks veiktas izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem – vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1 667 eiro mēnesī) veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma.
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023. gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.
Tas līdz ar to nozīmē, ka nodokļi pieaugtu dažādos nestandarta režīmos strādājošajiem, piemēram, pašnodarbinātajiem. Savukārt autoratlīdzības kā nodokļu maksāšanas režīms tiktu likvidēts.
Plānots noteikt, ka visiem pašnodarbinātajiem sociālās iemaksas jāmaksā vismaz no minimālās algas apmēra, kas izmaksātu 175 vai 185 eiro mēnesī, norāda ministrija. Lielākus nodokļus plānots noteikt mikrouzņēmuma režīmam.
"Mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu sociālo nodrošinājumu visiem strādājošajiem visos nodokļu maksāšanas režīmos, ieviešot minimālās sociālās iemaksas. Kā mēs redzējām šī gada pavasarī – tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs instruments, kā krīzes apstākļos var saņemt atbilstošu sociālo palīdzību. [..] Kā blakus uzdevums, bet arī tieši saistīts, ir nodrošināt pietiekošus līdzekļus veselības aizsardzības sistēmai, kura, mēs saprotam, ir maksimāli jāstiprina šajā laikā," skaidroja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem. Sekojot vides mērķiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis netiks palielināts, bet tiks piemērotas jaunas nodokļa aprēķina likmes tiem transportlīdzekļiem, kuriem oglekļa dioksīda izmeši ir noteikti atbilstoši jaunajai oglekļa dioksīda izmešu metodei. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes tiks indeksētas, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017. gada, un, lai novērstu vecu un nolietotu vieglo auto ievešanu un reģistrēšanu Latvijā no Rietumeiropas valstīm, paredzēts arī atjaunot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.
Proti, par 5% gadā paredzēts palielināt akcīzes nodokli cigaretēm, kā arī ieviest reģistrācijas nodokli dabai nedraudzīgiem automobiļiem un palielināt nodokli par uzņēmumu transportlīdzekļiem.
Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis, uzsvēra FM. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.
"Covid-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma – slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem,” uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
FM norādīja, ka nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai.
FM rēķina, ka visas nodokļu izmaiņas pēc izdevumu pārdales ļautu veselības aprūpei nākamgad papildus piešķirt 180,8 miljonus eiro, taču ienākumi par gandrīz 140 miljoniem eiro samazinātos pašvaldībām.
"Rīt sāksim ar pašvaldību organizācijām oficiālas sarunas par nākamā gada valsts budžetu. Redzam, ka ir dažādi risinājumi, kā pašvaldībām palīdzēt. Mēs arī labi redzam, ka šie līdzekļi, kas paredzēti pašu pašvaldību iedzīvotāju veselības aizsardzības nodrošināšanai, jau nekur nepazūd no pašvaldībām, tas pie šiem pašiem cilvēkiem vien nonāks," teica Dālderis.
Savukārt jau trešdien, 12. augustā, ministrija piedāvājumu apspriedusi ar darba devēju un strādājošo organizācijām, kas par pareizu sauc mērķi vairāk naudas novirzīt veselības aprūpei, taču piedāvājumu atbalstīt vēl nesteidz.
"Ir attaisnotie izdevumi. Ja mēs samazinām iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad pastarpināti tiem cilvēkiem, kas gāja viņu atgūt, arī būs zaudējumi, un tie būs zināmā mērā valsts kases un budžeta ietaupījumi," norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.
"Ja ir minimālais sociālo iemaksu maksājums, tad kā to summēt? Kā redzēt, kad cilvēkam ir vairākas darba vietas dažādos nodokļu režīmos? Ir tādas detaļas, kur mums nav skaidrības par tehnisko pusi," atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.
Arī finanšu ministra padomnieks Dālderis atzīst, ka par vairākām detaļām vēl jādiskutē. Vienošanās nav arī partiju vidū. Piemēram, Nacionālā apvienība norāda, ka jāceļ valsts ģimenes pabalsts, lai ienākumi nesamazinātos strādājošajiem vecākiem. Tāpat uzskata Jaunā konservatīvā partija, kas arī vēlas neapliekamo minimumu palielināt līdz 500 eiro, taču FM piedāvājums paredz to celt tikai līdz 350 eiro.
Ministru kabinetā ziņojumu plānots skatīt nākamajā nedēļā.
KONTEKSTS:
Labklājības ministrija (LM) 2020. gada aprīļa beigās paziņoja, ka visos nodokļu režīmos strādājošajiem būtu jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Izņēmums gan varētu būt pašnodarbinātie. Kopumā izmaiņas varētu attiekties uz trešdaļu nodokļu maksātāju jeb 300 000 strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka darbā pie izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik tiek vērtēta iespēja ieviest minimālās sociālās iemaksas, lai tādējādi rastu papildu finansējumu veselības aprūpei, tostarp algu celšanai nozarē strādājošajiem. Premjers iepriekš atzina, ka darbs pie nodokļu politikas izmaiņām rit smagi, taču izteica cerību, ka partijas nonāks pie kopsaucēja.
2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.
Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.
Veselības ministrija 2020. gada sākumā rosināja pirms vairāk nekā diviem gadiem ieviesto 1% sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.
