Ja nodokļu maksātājs ieguvumu nejūt, tad viņam, iespējams, būtu jāpārskata sava situācija un tas jāpārrunā ar speciālistiem.
"Emocijas ir dzīves garšviela. Bet tā var arī pārsālīt zupu," teica Šņucins, norādot uz cilvēku nepatīkamajām sajūtām, ka viņi pēkšņi gada beigās ir parādā valstij.
Šņucins stāstīja, ka ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) daudz strādājuši ar grāmatvežiem, lai skaidrotu, ka parādu valstij var būtiski mazināt, izmantojot piemērotus risinājumus.
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) teica, ka visdrošāk cilvēkiem būtu atteikties no neapliekamā minimuma. Viņa un "Saskaņas" politiķis Vjačeslavs Dombrovskis diskusijā vienojās, ka nodokļu reforma nav bijusi perfekta, bet tai ir vairāk ieguvumu. Neviens sarunas dalībnieks nevarēja izdomāt labāku variantu nodokļu iekasēšanai, kā nodokļa progresivitāte, kas ir reformas rezultāts.
Dombrovskis minēja, ka paredzēt katra cilvēka ienākumus ir neiespējami, tādēļ arī veidojas situācija, kur nodokļos samaksāts pārāk daudz vai gluži pretēji - pārāk maz. Sarunas dalībnieki lietoja tiesībsarga Jura Jansona ziņojumā iekļauto ideju, ka, pārmaksājot nodokļus, cilvēks ir kreditējis valsti, nesaņemot par to procentus. Dombrovskis teica, ka tādējādi, ja cilvēks ir palicis parādā valstij, tad valsts ir kreditējusi viņu.
Tiesībsargs, kā arī Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas nodaļas vadītāja Laila Balga uzsvēra, ka netiek domāts par nabadzības mazināšanu, kas bija paredzēta ar nodokļu reformu.
Balga stāstīja, ka cilvēki nevar ar prieku atmaksāt nodokļa parādu, ja jūtas apspiesti un paverdzināti.
Tādēļ Latvijā nepieciešams daudz vērienīgāk domāt par sociālās iekļaušanas politiku. Tāpat esot jātaisa likumu tīrīšana, lai cilvēki saprastu, ka viņi tiek cienīti.
Reizniece-Ozola uzsvēra, ka FM nav vienīgā, kurai jārūpējas par nevienlīdzības mazināšanu, jo arī Labklājības ministrijai ir jāuzņemas iniciatīva. Dombrovskis piebilda, ka plaisa tik ātri arī nemazināsies, jo vienkārši nav tik daudz cilvēku, no kuriem iekasēt vairāk nodokļu.
"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norādīja, ka ir nepieciešama valsts ekonomikas attīstība un investīciju vairošana, lai būtu vairāk, no kā maksāt nodokļus.
KONTEKSTS:
Gadu pēc nodokļu reformas nepatīkams pārsteigums var sagaidīt tos, kuri pērn atgriezušies darbā pēc ilgākas pauzes vai arī vairākos darbos kopā nopelnījuši virs 20 000 eiro. Neprecīzi prognozēta neapliekamā minimuma vai pilnībā nesamaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) dēļ var gadīties, ka VID jums drīzumā piestādīs rēķinu par nodokļu starpību.
VID iepriekš nebija precīzas informācijas, cik cilvēkiem šāds nodokļa parāds varētu būt izveidojies. Dienestā gan atzina, ka saskaņā ar aptuvenām aplēsēm nodokļa parāds varētu būt aptuveni 60 000 cilvēku.
Otrdien, 5. martā, tie nodokļu maksātāji, kuri pirmie paspēja iesniegt aizvadītā gada ienākumu deklarācijas, savos kontos sāks saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu. Tikmēr citiem būs jādomā, kā valstij atmaksāt nodokļu parādu. 9273 cilvēkiem budžetā kopumā būs jāatmaksā 700 000 eiro liels nodokļa parāds, liecina dati par līdz šim izvērtētajām ienākumu deklarācijām.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas zāle aizvien ir stāvgrūdām pilna ar cilvēkiem, kuri nāk iesniegt aizvadītā gada ienākumu deklarācijas. Kopš 1. marta VID saņēmis 230 000 deklarāciju, kas ir tikpat daudz, cik pērnā gada sešās dienās. No tām izvērtēti teju 150 000 deklarāciju. No budžeta atmaksājamā summa šobrīd sasniegusi vairāk nekā 26 miljonus eiro. Tik daudz kopumā sadalīs vairāk nekā 138 000 nodokļu maksātāju.
