"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Zakatistovs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka sarunas par nodokļu reformu bijušas “kā perfektā vētra”, “šobrīd daļēji esam pie sasistās siles” un, kā viss beigsies, ''šobrīd mēs nezinām''.
Viņš gan sacīja, ka viena no iespējām, kā iegūt papildu līdzekļus budžeta tēriņiem, ir pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju starp valsti un pašvaldībām. Šobrīd pašvaldības iegūst 80% no IIN, bet, mainot šo proporciju, vairāk līdzekļu atbrīvotos algu celšanai - vai tikai mediķiem, vai izglītības un iekšlietu sistēmas darbiniekiem, tas ir vēl diskusijas jautājums, sacīja Zakatistovs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa savukārt norādīja, ka Finanšu ministrija vēlas iegūt papildu naudu, un izmaiņas nodokļos, kas būs izdarītas izmaiņu pēc, nav saprotamas, tad lietderīgāk būtu pārdalīt IIN proporcijas.
Viņa arī norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina - sociālās iemaksas pat no minimālās algas nemaksā 269 000 no aptuveni 900 000 strādājošiem, un 180 000 no viņiem nemaz nav pašnodarbinātie vai mikrouzņēmumu darbinieki, bet gan vispārējā nodokļu režīmā nodarbinātie. Ieviešot minimālās sociālās iemaksas, būtu daudz neskaidrību, kā tieši to kontrolētu, piemēram, ja summētu gada ienākumus, nebūtu tā, ka 269 000 cilvēku saņemtu rēķinu par 180 eiro katru mēnesi nākamajā gadā.
Zakatistovs savukārt pauda pārliecību, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir jāpārveido par pašnodarbināto režīmu un, ja cilvēks negribēs maksāt lielākas sociālās iemaksas, tā būs viņa izvēle atšķirībā no mikrouzņēmumu darbiniekiem, kuriem ir nepieciešams darbs un kuri nevar izvēlēties sev lielāku sociālo nodrošinājumu.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste pauda, ka šobrīd no ekonomikas viedokļa labākais būtu pārnest slogu no darbaspēka uz patēriņu, tas nemazinātu ienākumus, sekmētu nodarbinātību, veicinātu tautsaimniecību nākamajos gados, “tā būtu mērķtiecīga reforma”.
Zakatistovs savukārt norādīja, ka slogs patēriņam būtībā ir PVN celšana, un “šajā brīdī politiski grūtā situācijā celt PVN ir neprāts, politiski to nevar izdarīt.
Rutkaste gan norādīja, ka PVN celšana radītu problēmas no politiskā viedokļa, ne no ekonomiskā viedokļa.
PVN celšana izraisīs nelielu inflāciju, taču šobrīd inflācija ir ļoti zema. Cilvēki ar fiksētiem ienākumiem un pabalstu saņēmēji to izjutīs, taču, augot ekonomikai, budžeta ieņēmumi augs un to varēs kompensēt, tāpēc tā ir politiskā, nevis ekonomiskā problēma.
KONTEKSTS:
Pagaidām nodokļu izmaiņu plānu nevirza skatīšanai valdībā, jo valdošajā koalīcijā par to nav vienprātības. Galvenā problēma – nodokļu izmaiņu dēļ zaudētājos nedrīkstētu nonākt ģimenes ar bērniem. Nav skaidrība arī par iespējamām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām. Pašvaldības pozitīvi novērtējušas iespējas turpmākajos trīs gados aizņemties fondu finansējumu lielāku projektu realizēšanai.
Sarunas ar lielajām pilsētām par nodokļu jautājumiem turpināsies septembra vidū. Tad arī sagaidāmi konkrētāki risinājumi.
