FM izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021.-2024.gadam būs pamatā vispārējās valdības budžetam nākamajā gadā un vidējā termiņā.
"Straujāku ekonomikas izaugsmi noteiks slimības uzliesmojuma ierobežošana Latvijā, veiksmīga Covid-19 krīzes pārvarēšana gan pasaulē, gan galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, valsts atbalsta pasākumi 2021. gadā un pieaugošais Eiropas Savienības finanšu līdzekļu apjoms.
Ekonomikas izaugsmes prognoze balstās uz pieņēmumu, ka līdz šā gada rudenim tiek sasniegts pietiekams vakcinācijas līmenis, lai izvairītos no Covid-19 trešā viļņa, un netiek atjaunoti ierobežojumi slimības izplatības mazināšanai.
Ekonomikas izaugsmes pamatā šogad būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas gada otrajā pusē strauji atjaunosies, gadā kopumā palielinoties par 6,3%, un straujš patēriņa pieaugums gaidāms arī 2022. gadā. Investīciju apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet nākamgad sasniegt jau 8,5% kāpumu," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Līdz ar ekonomikas izaugsmes prognožu pārskatīšanu FM ir mainījusi arī inflācijas, bezdarba un darba samaksas prognozes. Inflācijas prognoze 2021. gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem līdz 2% un 2022. gadam par 0,4 procentpunktiem līdz 2,4%. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu Latvijā nosaka galvenokārt izejvielu preču, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, un patēriņa cenu izmaiņas Latvijā ietekmēs arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās un pakalpojumu cenu pieaugums, norādīja FM.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi bezdarba līmenis Latvijā 2021. gadā varētu pazemināties līdz 7,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk, nekā tika prognozēts šā gada februārī. 2022. gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis varētu pazemināties līdz 7%. Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6%, vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, lēsa FM.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2021.-2024. gadam, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz bāzes scenārija prognoze. Līdzīgi kā visas iepriekšējās prognozes kopš Covid-19 krīzes sākuma, arī jaunākās makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos, un būtiskākie prognožu riski saistās ar slimības izplatības ierobežošanu un vakcinācijas norisi, atzīmēja FM.
Covid-19 trešais vilnis rudenī un jauni ierobežojumi nozaru darbībā var būtiski pazemināt ekonomikas izaugsmes rādītājus, un negatīvie riski ir saistīti arī ar iespējamu pārkaršanu un jaudu trūkumu būvniecības nozarē, kas var izraisīt strauju cenu kāpumu.
Pastāv arī riski saistībā ar ēnu ekonomikas pieaugumu un pieaugušo politisko nestabilitāti kaimiņvalstīs. Prognožu pozitīvie riski savukārt saistīti ar straujāku nekā prognozēts ekonomisko izaugsmi pasaulē un Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī straujāku privātā patēriņa kāpumu, uzlabojoties patērētāju konfidencei un iedzīvotājiem aktīvāk izmantojot uzkrājumus.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Latvijas komercbanku ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 15. jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
