Finanšu ministrija (FM) paskaidro, ka optimistiskā scenārija īstenošanās ir iespējama, ja eiro zonas parādu krīzes risinājumi dos labāku rezultātu, nekā sagaidāms, kas ļautu Eiropas Savienības (ES) ekonomikai ātrāk un straujāk, nekā prognozēts, atgriezties pie izaugsmes. Īstenojoties optimistiskajam scenārijam, finansējuma pieejamības pieaugums, tostarp ES fondu straujāka apgūšana, un pieprasījuma atjaunošanās Latvijas eksporta tirgos veicinātu būtiskāku investoru un patērētāju konfidenču pieaugumu.
FM atzīst, ka tas dotu straujāku Latvijas investīciju un eksporta pieauguma tempu, kas vienlaikus ar patēriņu stimulējošiem faktoriem, piemēram, darba algu pieaugumu, nodokļu sloga samazināšanu, zemu inflāciju un konfidenču kāpumu saistībā ar ekonomisko attīstību pēdējo divu gadu laikā un plānoto eiro ieviešanu, var attiecīgi dot augstāku privātā patēriņa izaugsmi. "Pozitīvāki IKP pieauguma tempi balstītos gan uz produktivitātes pieaugumu, gan uzlabojumiem nodarbinātībā. Šajā scenārijā bezdarbs vidējā termiņā strauji samazinātos, bet valsts atbalsts reemigrācijas, mobilitātes, pārkvalifikācijas, izglītības reformu u.c. darba tirgus sabalansēšanas pasākumiem vidējā termiņā nodrošinātu darba algu pieaugumu atbilstoši produktivitātes pieaugumam," norāda FM.
Ministrijā gan piebilda, ka līdz ar straujāku iekšējā pieprasījuma pieaugumu palielinātos ārējās tirdzniecības deficīts, kā arī pieaugtu spiediens uz inflāciju, kā dēļ patēriņa cenas 2013.gadā pieaugtu par 2% un 3% ik gadu vidējā termiņā. Optimistiskais makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz iekšzemes kopprodukta salīdzināmajās cenās pieaugumu 2013.gadā un vidējā termiņā ik gadu par 6%.
Optimistiskā makroekonomiskā scenārija gadījumā, kas paredz straujāku IKP izaugsmi, būtiski tiktu uzlabota arī budžeta ieņēmumu bāze. Ja ekonomikas attīstība noritēs atbilstoši optimistiskajam scenārijam budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar galveno scenāriju, 2013.gadā būs par 0,6 % no IKP lielāki, 2014.gadā ‒ par 1,3%, savukārt 2015. un 2016.gadā ‒ attiecīgi par 1,8% un 2,4%, klāsta FM.
Savukārt pesimistiskā makroekonomiskā scenārija pamatā ir negatīvo risku īstenošanās. "Lēnākas, nekā prognozēts, ekonomikas izaugsmes atjaunošanās eiro zonā, kā dēļ izaugsme visā reģionā saglabājas vāja, var būtiski samazināt Latvijas IKP izaugsmi. Zemāks eksporta pieprasījums var būtiski samazināt preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu tempu, kā arī negatīvi ietekmēt uzņēmēju, investoru un patērētāju konfidenci. Nestabilitāte finanšu tirgos un finansējuma pieejamības problēmas kopā ar investoru konfidenču kritumu var nozīmīgi palēnināt investīciju ieplūdi, tādējādi samazinot izaugsmi ne tikai īsā, bet arī vidējā termiņā," norāda FM.
Īstenojoties šādam scenārijam, nodarbinātības un algu pieaugums būtu daudz zemāks, bet bezdarba līmenis vidējā termiņā saglabātos augsts. Lēnāks, nekā prognozēts, bezdarba līmeņa samazinājums, uzņēmēju piesardzība algu paaugstināšanā un valsts fiskālā disciplīna, kas ierobežo publiskā sektora algu pieaugumu, parādsaistību samazināšana un piesardzība jaunu kredītu ņemšanā var rezultēties nozīmīgi zemākā privātā patēriņa pieaugumā. "Pesimistiskā makroekonomiskā scenārija attīstība paredz, ka no 2013.gada IKP palielinātos tikai par 2% gadā. Līdz ar zemāku izaugsmi samazinātos arī inflācijas spiediens, un cenu pieaugums 2013.gadā būtu 0,5% apmērā, bet vidējā termiņā ‒ 1,5% gadā," vēstī FM.
Latvijas Konverģences programma 2013.–2016.gadam veidota uz konservatīva scenārija bāzes, kas paredz Latvijas IKP pieaugumu šogad un nākamajos gados 4% apmērā.
Latvijas Konverģences programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2013.‒2016.gadam. Konverģences programma valstij jāsagatavo un Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz aprīļa beigām. Ar Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās uzraudzības un koordinācijas ciklu jeb tā dēvēto Eiropas pusgadu cieši saistītās Konverģences programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku ES dalībvalstu budžeta disciplīnu, lai savlaicīgi atklātu pārmērīgu budžeta deficītu un citas ekonomikas nelīdzsvarotības pazīmes.
