Dzīves apstākļi Rīgā uzlabojas: trūcīgu personu kļūst mazāk, bezdarbs turpina sarukt, bet darba alga šogad kāpusi par pieciem sešiem procentiem. Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību budžetu balsts, labklājības pieaugums atspoguļosies arī Rīgas nākamā gada budžetā, kurā šis nodoklis vien ļaus iekasēt papildu 40 miljonus eiro.
Lielākā daļa budžeta iztērēta tiks ikdienas vajadzībām – izglītībai, pašvaldības strādājošo algu kāpumam, drošībai un sociālajiem labumiem.
Tādēļ investīciju projektu īstenošanai nāksies aizņemties, budžetā plānojot gandrīz 30 miljonu eiro deficītu.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis Rīgas budžeta tēriņus vērtē kā salīdzinoši piezemētus, jo tie būs par pieciem procentiem lielāki, kamēr valsts budžetā izdevumi augs par deviņiem procentiem. “Ir jautājums par to, ko darīs Rīgas saimnieki, ja ekonomikā tik spoži neies. Un, protams, ir jautājums par nākamo gadu iespējamiem scenārijiem, kas nozīmē, ka
būtu jāpadomā par esošo spilvenu, kas tika uzkrāts pirmskrīzes, nedaudz papildināt,” saka bankas ekonomists.
Investīciju plāns rāda, ka Rīga tērēs tūlītējām vajadzībām – dažu ielu atjaunošanai, dzīvnieku mājai zoodārzā un Mežaparka estrādes rekonstrukcijai. Gašpuitis saka – tas ir labi tiktāl, ka veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu.
“Bet parādās jautājumi par tādām lietām, vai investīcijas industriālo parku izaugsmes ekonomiskās aktivitātes vairošanai ir pietiekamas, vai šajā virzienā tomēr nevajadzētu skatīties nedaudz vairāk. Protams, sociālās jomas ir krietni pateicīgākas tīri no politiskā potenciāla skatu punkta, bet ilgtermiņā tam būtu jāpievērš vairāk uzmanības,” saka Gašpuitis.
Par spīti straujajam ieņēmumu kāpuma tempam Rīga arvien plāno tērēt vairāk, nekā spēj nopelnīt. Nākamā gada sākumā Rīgas saistības būs par 23 miljoniem eiro lielākas nekā pirms gada. Tomēr, tā kā parādu segšanai nav jāvelta vairāk par 20% no gada budžeta, problēmu pagaidām nav. Tā atzīst Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare.
“Mēs neredzam nekādas bažas saistībā ar Rīgas domes budžetu un Rīgas domes uzņemtajām saistībām.
Ieņēmumi pieaug, bet pieaug arī izdevumi, bet labā ziņa, ka pieaug brīvie budžeta atlikumi. Saistības, jā, Rīgai ir pietiekoši augstas – tās veido aptuveni 15% no Rīgas budžeta, kas paredzēts saistību segšanai bet mēs redzam, ka saistības tiek pildītas,” norāda Finanšu ministrijā.
Tikmēr “SEB bankas” ekonomists Gašpuitis arī vērš uzmanību faktam, cik lietderīgi Rīgas budžets tiek tērēts: “Piemēram “Rīgas satiksmes” tēriņi liek uzdot jautājumu par to, vai šie līdzekļi tiek tērēti pašā labākajā veidā. Skaidrs, ka finansējums satiksmei nepieciešams. Bet vai nebūtu jāpārskata un šīs lietas jāpadara daudz saprotamākas un caurskatāmākas?”
Savukārt opozīcijas partiju priekšlikumi par nepilniem četriem miljoniem eiro ir noraidīti. Opozīcija pēdējos gados mācījusies no abām varas partijām un naudu prasa tūlītējām vajadzībām - darbinieku apdrošināšanai vai skolēnu nometnēm -, nevis attīstības projektiem, kuru ieguvumus varētu vērtēt pēc vairākiem gadiem.
