Nākamā gada budžetā vietas lielākiem tēriņiem nebūs, tomēr pagaidām netiek plānota arī iespēja neplānoti mainīt nodokļus, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais nākamā gada budžeta plāns, kuru tā iesniegusi Eiropas Komisijai un sociālajiem partneriem. Tiesa gan, izšķirīgo lēmumu pieņemšana būs jau nākamās valdības ziņā, un, visticamāk, tai nāksies lemt par reformām valsts pārvaldes iestādēs, prognozēja premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība").
„Es nedomāju, ka mums būs konsolidācija, kā 2010. un 2011.gadā, bet valsts pārvaldē ir jākāpina produktivitāte, ko var izmērīt, ja nepalielina kopumā budžetu valsts pārvaldei, bet tomēr atrod iespējas palielināt profesionāļiem algas un izdarīt vairāk par to pašu naudu,” pauda Straujuma.
Finanšu ministrijas pārstāvis Nils Sakss stāstīja, ka kopumā budžets plānos „pa nullēm”, un iespējas finansēt jaunās politikas iniciatīvas ir ierobežotas. Taču ir daudz pozīciju, par kurām valdība vienojās, jau veidojot šī gada budžetu, un kurām finansējums plānots lielāks nekā šogad.
„Vienīgi var skatīties, vai nevarētu aizvietot vienu iniciatīvu ar kādu citu,” norādīja Sakss.
No sociālajiem partneriem tikšanās reizē izskanēja aicinājums izvairīties no straujām pārmaiņām valsts budžeta politikas jomā. It īpaši svarīga šāda prognozējamība ir jautājumos, kas skar nodokļu politiku un valsts budžeta tēriņus, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs.
Finanšu ministrija prognozē, ka nākamā gada budžeta deficīts varētu sasniegt aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 249 miljonus eiro, un, salīdzinot ar gada sākumu, pieļaujamais budžeta deficīts palielināts par aptuveni 37 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka pirms vēlēšanām politiķi nākamā gada budžetā nekautrējās solīt lielus papildu līdzekļus dažādām nozarēm, bet tagad - nākamā gada budžeta veidošanas gaitā - arvien skaļāk tiek piesaukts iepriekšējos gados ne tik patīkamais taupības vārds.
Nākamā gada budžeta deficīts tiek prognozēts 1% līmenī no kopprodukta, valsts parāds 34%, tie ir labi, solīdi rādītāji. Šajos aprēķinos valdība nav iekļāvusi nevienu no jaunajām politiskajām iniciatīvām, kas šobrīd kopumā sasniedz 567 miljonus eiro.
