„Liepājas metalurga" valde un padome vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus par 78 miljoniem latu. Tas nozīmētu par šo summu emitēt akcijas. Šo lēmumu atbalstot arī akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, kuru daļas tad uzņēmumā būtiski samazinātos sastādot vien 4-7 procentus. Bet valsts iegūtu uzņēmumu kontrolpaketi. Padome rēķinājusi, ka piecu gadu laikā būtu iespējams parādus atgūt ar dividendēm un akciju pārdošanu. Bet tagad piesaistīt investoru atlikušajās 10 dienās, pirms uzņēmumā iestājas maksātnespēja, esot neiespējami.
„Jautājums ir: nauda neparādīsies, dzīva nauda nebūs, bet tad nebūs tās lielās parādsaistības un tad jebkurš investors var ienākt. Nevis tagad redzot, kādas ir saistības, kad ir vajadzīgi 37 miljoni iedot investoram. Un viņam paliek liela finansu nasta. To tak katrs cilvēks redz, ka viņš to nevar savā paaudzes laikā atmaksāt..." saka padomes locekle Benita Imbovica.
Uzņēmuma padome vēl nav rēķinājusi, cik izmaksās darbības iekonservēšana, bet uzskata, ka lielākais zaudējums būs darbaspēks, teju 2000 cilvēku, kuriem valsts maksās pabalstus. Būtiski zaudējumi varētu rasties gan valstij, gan bankai „Citadele", gan arī „Latvenergo". Ja padomei izdodas īstenot savus plānus, „Metalurgs" darbību varētu atsāk pēc divām nedēļām. Tas izmaksātu 14 līdz 27 miljonus latu.
Bet akcionārs Kirovs Lipmans izsūtījis paziņojumu, kurā apgalvo, ka šāda politika ļaus tikai pārējiem diviem akcionāriem turpināt izsaimniekot uzņēmumu. Parāda kapitalizāciju veicot pašlaik, tā būtu tikai risku palielināšana valstij un tās kapitālsabiedrībām risks palikt ar „garu degunu". Premjers Valdis Dombrovskis norāda, ka tā ir būtiska pazīme, lai priekšlikumu vērtētu piesardzīgi.
Uzņēmuma administrators Harijs Velmers telefonsarunā ar LTV "Panorāmu" pieļauj, ka viņam nāksies lūgt sākt maksātnespējas procesu.
„Pēc 30. oktobra es būšu tiesīgs iesniegt pieteikumu maksātnespējas procesam, ja, protams, šajā laikā nebūs ar kreditoriem saskaņoti plāna grozījumi iesniegti tiesā, vai arī uzņēmums tiešām šajās atlikušajās dienās neparāda jau konkrētas izpildītas darbības pēc plāna," sacīja Velmers.
Politiķi arvien vairāk un drošāk runā par maksātnespējas iespējamību.
„Pastāv iespēja, ka iestāsies maksātnespēja. Tas nav pasaules gals. Tas nav patīkami, bet tas nav pasaules gals," saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts .Viņš uzsver – tiesiskās aizsardzības plānu ir izstrādājusi un iesniegusi "Metalurga" vadība, un tieši vadībai, nevis valstij ir jāuzņemas atbildība par uzņēmuma likteni. Gan ekonomikas, gan finanšu ministrija būtu pret "Liepājas metalurga" parādu kapitalizāciju.
„Nekā jaunā te nav. Līdzīgas vēlmes un aicinājumi valstij uzņemties pilnu atbildību izglābt esošos akcionārus mēs esam dzirdējuši jau deviņu mēnešu garumā. Šeit nav pilnīgi nekā jaunā. Es varu aicināt nevis valsts saistības palielināt, bet uzņēmuma īpašniekiem beidzot ieguldīt savu naud," norādīja Pavļuts.
Oktobra beigās ir sasaukta "Liepājas metalurga" akcionāru sapulce, kurā plānots palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu. Tas būtu iespējams, gan piesaistot investoru līdzekļus, gan emitējot akcijas.
Finanšu ministrija (FM) informē, ka „Liepājas metalurga" padomes izteikumi ir maldinoši, jo šāds atbalsts no valsts nozīmē pārāk lielu iejaukšanos privātā biznesā. Jebkāda valsts iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā var notikt tikai tad, ja no tā negūst labumu esošie akcionāri un ja iesaistās visi kreditori. Ministrija arī uzsver, ka maksātnespējas gadījumā uzņēmums var atjaunot darbību, kad ir atrasti citi akcionāri, tāpēc aicina turpināt īstenot tiesiskās aizsardzības procesu.
„Liepājas metalurgā" kādreiz strādāja ap 2000 darbinieku, no kuriem tas jau lielu daļu zaudējis. Pirmie uzņēmumu pametuši tieši augsti kvalificētie, kuriem darbu atrast ir krietni vieglāk. Kā situāciju vērtē uzņēmumā vēl palikušie darbinieki? "Panprāma" sazinājās ar "Liepājas metalurga" strādnieku - kalēju Māri Kupši:
