ĪSUMĀ:
- Latvija nosūtīja EK savu redzējumu ANM līdzekļu izmantošanai.
- Kariņš liek noprast - kopsaucēji vēl jārod.
- FM: EK prasa lielāku uzsvaru uz reformām.
- Dālderis: Tā nauda vēl ir diezgan dziļi mežā, un ir kārtīgi jāpiestrādā.
No Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma paredzētajiem 2 miljardiem eiro Latvija aptuveni 20% plāno ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā, tāpat definēti mērķi darbavietu, konkurētspējas, zinātnes un inovāciju, teritoriālās attīstības un izglītības un citām jomām. Pirmās sarunas par Latvijas iesniegto plāna projektu ir notikušas un pārrunātas koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Premjers Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” lika noprast, ka kopsaucēji vēl jārod.
“Notiek mutiskas diskusijas. Es domāju, ka tas process vēl ir tikai sācies. Latvija ir nosūtījusi savu redzējumu, kā varētu šos fondus ieguldīt. Būs nepieciešams dialogs, kamēr gan Latvija, gan Eiropas Komisija vienotos par vienu un to pašu.
Priekšā vēl ir process,” sacīja premjers.
Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā paskaidroja, ka plāna apspriedes laikā komentārus nesniegs un tos sola aprīļa beigās, kad būs sagatavota Latvijas pieteikuma galīgā versija. Tās izstrādē iesaistīti arī valdības sociālie partneri.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis pagājušajā nedēļā raidījumā „Krustpunktā” vērtēja, ka plānā nepieciešams lielāks uzsvars arī uzņēmēju atbalstam.
“Ir ļoti svarīgi saglabāt uzņēmumus, palīdzēt tiem transformēties un noturēties, palīdzēt noturēt darbavietas, kas dod nodokļu maksājumus un stabilitāti. Ja citas valstis to naudiņu izmantos gudrāk un tālredzīgāk, mēs atpaliksim. Vai mēs to ievirzām tajās vietās, kur otrā solī katrs ieinvestētais eiro ģenerēs atpakaļ 2, 3 vai 5 eiro, vai arī ieguldīsim vienreizējos gājienos ar ekonomikas īstermiņa sildīšanu un viss,” pauda Rostovskis.
Arī Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka lielāks uzsvars liekams uz reformām pieteiktajās nozarēs.
Eiropas Komisijas eksperti grib uzzināt ministriju plānus nozaru reformām kopumā, nevis tikai kontekstā ar pieteiktajiem projektiem. Piemēram, sarunā par plānā paredzētajiem pasākumiem veselības aprūpē daudz jautājumu bijuši arī par Latvijas iespējām mazināt mediķu trūkumu reģionos un pētījumiem medicīnā.
Latvija plāno veselības jomā ieguldīt vismaz 180 miljonus eiro. Nauda galvenokārt paredzēta infrastruktūrai slimnīcās, kas nākotnē sniegtu arvien plašāku klāstu pakalpojumu. Veselības ministrija stāsta, ka no Eiropas Komisijas saņemti daudz jautājumu.
Līdzīga nostāja arī sarunā par nevienlīdzības mazināšanu.
„No tiem jautājumiem un komunikācijas mēs apmēram saprotam, ka viedokļi mums atšķiras par atsevišķu nozaru reformu dziļumu un veidu. Katrā ziņā visām ministrijām vēl krietni būs jāpiestrādā, lai precizētu savus piedāvājumus.
Tā nauda, par ko runājam, vēl ir diezgan dziļi mežā, un ir kārtīgi jāpiestrādā,”
Dālderis stāsta, ka par kopējo Latvijas naudas sadalījumu pa virzieniem iebildumu neesot, taču atsevišķi pasākumi plānā gan varētu mainīties. Piemēram, Briseles ieskatā ceļu remontdarbi Atveseļošanās fonda mērķiem neatbilst, taču Latvija vēlas ceļiem novirzīt nedaudz vairāk nekā 100 miljonus eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Pat!”) uzskata, ka komisiju izdosies pārliecināt par ceļu remontu saistību ar administratīvi teritoriālo reformu. Viņš arī uzsver, ka oficiāli iebildumus pret ceļu remontu iekļaušanu Atveseļošanās mehānismā ministrija nav saņēmusi.
“Mums ir jāsagaida, kas ir konkrētie virzieni, konkrētie slēdzieni no Eiropas Komisijas, un tad mēs varēsim arī pieņemt lēmumu par to, ko darīt tālāk,” norādīja ministrs.
Iebildumi sarunās ar Eiropas Komisiju bijuši arī pret Ekonomikas ministrijas ieceri ieguldīt nedaudz virs 100 miljoniem eiro industriālo parku izveidē. Dālderis norāda, ka Komisija prasa skaidrāku redzējumu par to, kam tieši nauda tiks – publiskajam, vai privātajam sektoram.
“Ekonomikas ministrija ir iesniegusi šo redzējumu, bet viņš vēl nav tik detalizēts, lai spriestu, vai tas tiks atbalstīts vai nē. Aptuveni šāda līmeņa problēmas mēs risinām. Eiropas Komisija ir noskaņota ļoti skrupulozi un detalizēti iet cauri,” pauda Dālderis.
Pašlaik iesniegto plāna melnrakstu Eiropas Komisija liek papildināt, uztverot Atjaunošanas un noturības mehānismu kā iespēju valstīm likt izpildīt nospraustos ilgtermiņa attīstības mērķus, vērtēja Dālderis.
8., 10. un 12. martā Finanšu ministrija organizēs tematiskās diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem par nepieciešamajiem ieguldījumiem gan no Eiropas Savienības fondiem, gan Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem.
Līdz 9. martam par Atveseļošanas un noturības mehānismu iespējams Finanšu ministrijai sūtīt komentārus un ieteikumus.
KONTEKSTS:
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts.
