IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2019. gada otrajā ceturksnī tiks publicēts 30. augustā.
FM: Latvijas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī negaidīti zema
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka šis ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Ministrija atzīmē, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī.
"Starp augošajām nozarēm šā gada otrajā ceturksnī bija, piemēram, mazumtirdzniecība, uzrādot pieaugumu par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni.
Ņemot vērā situāciju darba tirgū – joprojām strauji augošos iedzīvotāju ienākumus un bezdarba līmeņa samazināšanos, tirdzniecība Latvijā varētu augt straujāk. Tomēr daļa iedzīvotāju savus ienākumus izvēlas uzkrāt, ko apstiprina Latvijas Bankas apkopotie dati – 2019. gada jūnija beigās kopējie mājsaimniecību noguldījumi gada laikā bija palielinājušies par 8,7%. Turklāt iespējams, ka arī tirdzniecības nozari ietekmē Latvijas demogrāfiskā situācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās," norādīja Finanšu ministrija.
"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis intervijā Latvijas Radio tikmēr norādīja, ka
cilvēkiem nevajadzētu kļūt uzreiz kļūt pesimistiskiem, bet gan pārvērtēt savu nākotnes skatījumu.
Tāpat Gašpuitis atzina, ka ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās nozīmēs to, ka plašām sabiedrības masām nāksies samierināties, ka uzlabojumi nenotiks tiks strauji, kā tiek cerēts, kas savukārt varētu dot augsni dažādiem populistu spēkiem.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula Latvijas Televīzijai tikmēr norādīja, ka publiskotie dati iet kopsolī ar to, kas tika gaidīts.
"Arī redzējums par nākotnes attīstību nav būtiski mainījies. Tostarp arī ārējā ekonomiskajā vidē šie faktori, kas bija vērojami pirmajā ceturksnī, gan saspīlējumi starptautiskās tirdzniecības sarunās, gan ģeopolitiskie saspīlējumi – šie aspekti vēl arvien ir spēkā," tā Paula.
