FM īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim arvien vērtē skeptiski

Pēc aptuveni gadu ilgušām diskusijām, kuras aizsākās pēc tam, kad sabiedrisko iniciatīvu platformā „manabalss.lv” iedzīvotāju atbalstu guva iniciatīva par vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN), Finanšu ministrijas (FM) attieksme pret šo ierosinājumu arvien ir skeptiska.

Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne atklāj, ka viens no iemesliem, kādēļ FM noskaņota piesardzīgi, ir tas, ka tikai dzīvojamo māju un dzīvokļu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa vien jau „iecirstu” pašvaldību budžetos aptuveni 24 miljonus eiro lielu „robu”.

Kaļāne uzsver, ka kopš 2013. gada pašvaldībām ir dotas tiesības visai brīvi noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi par zemi, taču vairums pašvaldību, tostarp galvaspilsēta Rīga, kur nodokļa maksājumi pēdējo gadu laikā ir strauji pieauguši, noteikušas maksimālo likmi, kas ir 1,5% no kadastrālās vērtības.

“(..) Ja piemēro divu atvieglojumu kombināciju, tad nodokļu pieaugums ir niecīgs. Kā zinām, Rīga šādu politiku nepiekopj (..),” saka Kaļāne.

Vēl viens iemesls, kādēļ Finanšu ministrija piesardzīgi vērtē ierosinājumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtības izmaiņām, ir tas, ka aptuveni 80% iedzīvotāju patlaban mīt daudzdzīvokļu namos. Pārejot uz vienotu nodokļa likmi par zemi un ēkām, viņu maksātā nodokļa apmērs pieaugtu.

Turklāt ministrijas apkopotā informācija vedinot secināt, ka vienīgā mājokļa atbrīvošanas gadījumā no īpašuma nodokļa maksāšanas tiktu atsvabināti arī ekskluzīvos un ļoti dārgos īpašumos, norāda Kaļāne. “Piemēram, ēka Jūrmalā (..) - mēs neredzam, ka šī varētu nebūt mērķauditorija [ēkas Jūrmalā iedzīvotāji] šim likumam,” viņa saka, piebilst, ka tas pats attiecas uz tiem, kas dzīvo plašā īpašumā Ķīpsalā.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) piedāvājis atbrīvot no NĪN īpašumus ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Nodoklis tiktu veidots no trim komponentēm:

  • 50 centi par katru dzīvojamās telpas kvadrātmetru,
  • pieci centi par katru zemes kvadrātmetru,
  • 0,1% no īpašuma kadastra vērtības.

Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).

Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt.  Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti