Viņš stāstīja, ka vairāk nekā desmitajā daļā projektu nauda jau piesaistīta, līdz pagājušā gada beigām jaunajos projektos no valsts budžeta jau investēti 140 miljoni eiro.
Taču pašreizējais plānošanas periods jau uzsākts un atsevišķās jomās dokumentu saskaņošana un projektu īstenošana kavējas. Pērn gada sākumā bija cerēts, ka fondu apguve noritēs raitāk, taču “plāns bija optimistiskāks nekā realitāte” - no 81 plānotās programmas tikai 49 programmās izsludināti valdības noteikumi, un var sludināt projektus naudas apgūšanai, stāstīja Šadris.
Tagad situācija ir saspringta, arī valdības līmenī notiek sarunas, ka ir būtiski jāpasteidzina un stingrāk jāuzrauga plāna ieviešana. Šogad rīcības plāns paredz apstiprināt līdz 90% no visām programmām.
Bet situācija ir satraucoša vairākās programmās un nozarēs, īpaši lielo infrastruktūru projektos, jo tie “diezgan sistemātiski kavējas”. Šadris atzina, ka tas ir saprotams, jo publiskajai lielajai infrastruktūrai citu līdzekļu nav paredzēti un interešu un domstarpību ir daudz, bet “kādā mirklī jāpieliek punkts un jāiet uz priekšu”.
Pretējā gadījumā vēlāk – 2017.-2018.gados var rasties “sakaršanas draudi”, kad vienā laikā būs daudz pasūtījumu no valsts iestādēm pēc būvniecības darbiem, un būs nopietns jautājums, vai Latvijas būvniecības sektors “spēs to visu nodrošināt”.
Arī uzņēmējdarbības atbalsta un inovācijas un zinātnes attīstības finansējumā bija plānots lielāks progress, un arī tam īpaši sekos līdzi, norādīja Šadris.
Taču viņš arī mierināja - kaut vai par 80% izpildot šī gada programmu apstiprināšanas plānu, problēmu un krīzes situāciju nebūs.
FM jau iepriekš brīdināja, ka Eiropas Savienības (ES) investīciju pārrāvums nelabvēlīgi iespaidos Latvijas ekonomiku un tautsaimniecību.
Līdz pērnā gada 2015. gada novembra beigām Latvijā apstiprināti ES fondu līdzfinansētie projekti par 388 miljoniem eiro, kas ir tikai 8,8% no Latvijai šajā Eiropas fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma.
Iepriekšējos gados Latvijas tautsaimniecībā caur valsts budžetu ieplūda 700 miljoni eiro, bet šogad tie būs virs 500 miljoniem. Iztrūkums būs 100 līdz 180 miljoni eiro, bet šī nauda nav zaudēta pavisam, jo tā tautsaimniecībā ieplūdīs nākamajos divos gados.
