FM: Eirozonas valstis tieši nemaksās Grieķijai, naudu ESM ņems finanšu tirgos

Ja uzsāks trešo palīdzības programmu Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis, informēja Latvijas Finanšu ministrija. 

Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Latvijas balstiesības ir līdzvērtīgas jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

Prasības Grieķijai

  • PVN sistēmas reforma, nodokļa piemērošana jaunām precēm un pakalpojumiem  Augstākā PVN likme 23% apmērā vairākām nozarēm, tostarp restorāniem.
  • Iecienītie brīvdienu galamērķi Grieķijas salās vairs nesaņems atbalstu, ko nodrošināja zemāka PVN likme.
  • Uzņēmumu ienākuma nodokli palielināt no 26% līdz 28%.
  • Reformas, lai uzlabotu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspējību. Pensionēšanās vecums līdz 2020. gadam tiks paaugstināts no 58 līdz 67 gadiem, kamēr atbalsts nabadzīgākajiem pensionāriem tiks pārtraukts līdz 2019. gada beigām.
  • Darba tirgi, kā arī veikalu darbalaiki ir jāliberalizē, paredzot stingru pārskatīšanu un modernizāciju attiecībā uz darba koplīguma slēgšanu, darbinieku streiku rīkošanu un saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības regulām arī darbinieku kolektīvu atlaišanu.
  • Finanšu sektora stiprināšana. Tas nozīmē bargāku pasākumu realizēšanu attiecībā uz tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem un banku pārvaldības stiprināšanu, tostarp likvidējot jebkādu politiskās iejaukšanās iespējamību.
  • Elektroenerģijas sadales tīkli ir jānodod privatizācijā, ievērojami paplašinot privatizēšanas programmu ar uzlabotu pārvaldību.
 No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Eirozonas līderi svētdien ārkārtas samitā panāca vienošanās par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur ESM aizņēmumiem finanšu tirgos. Sarunas par programmu tiks uzsāktas tikai tad, ja līdz 15. jūlijam Grieķijas valdība izpildīs nosacījumus – īstenos bargas ekonomiskas reformas.

Starptautiskās institūcijas izvērtēs Grieķijas valdības paveikto progresu reformu īstenošanā un sniegs savu atzinumu eirozonas dalībvalstīm.

Līdz šīs nedēļas beigām starp eirozonas dalībvalstu pārstāvjiem, ekspertiem un finanšu ministriem regulāri notiks telefonkonferences, kurās vērtēs reformu ieviešanas progresu.

Tikai tad eirozonas dalībvalstīs uzsāks nacionālās procedūras, lai lemtu par uzsākšanu sagatavot atbalsta programmu. Vēlāk, kad tiks sagatavoti sadarbības līgumi starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem, eirozonas dalībvalstīm vēlreiz būs jāizskata nacionālās procedūras, lai lemtu par programmas finansiālo apjomu. Aizdevums Grieķijai varētu būt uz trīs gadiem. Tā apjoms varētu būt līdz 86 miljardiem eiro.

Tikai gadījumā, ja Grieķija neatdotu aizņemtos līdzekļus un tai tiktu norakstīts parāds, tad visas ESM dalībvalstis uzņemsies atbildību ekvivalenti tam apjomam, ko ESM būs aizņēmies finanšu tirgos, lai aizdotu Grieķijai.

FM uzsver, ka par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi, informēja FM.

Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists.

Jau ziņots, ka eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība pirmdien, 13.jūlijā, ir panākuši vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu. Tas notiks gadījumā, ja Grieķija līdz 15.jūlijā pieņems virkni likumu, kas skar pensijas, nodokļus un citas nozares.

Ja Grieķijas parlaments atbalstīs valdības iecerētos budžeta konsolidēšanas pasākumus, tad valsts saņems līdz 86 miljardiem eiro lielu aizdevumu. Tas nepieciešams, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un iespējamās iziešanas no eirozonas.

Lai arī detalizēts pasākumu saraksts grieķiem vēl nav zināms, tomēr ir skaidri definēti primārie reformu uzdevumi. Pirmais ir paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vairākām precēm un pakalpojumiem, kam šobrīd ir pazemināta PVN likme. Tāpat plānota pensiju reforma, kuras laikā pensionēšanās vecumu plānots palielināt līdz 67 gadiem.

Vēl grieķiem būs jāgarantē, ka valsts statistikas birojs savā darbībā būs neatkarīgs. Savulaik tieši šis birojs bija atbildīgs par viltotu datu sniegšanu saistībā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, kas ir izšķiroši valsts uzņemšanai eirozonā. Ceturtais uzdevums ir Fiskālās disciplīnas padomes izveide.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti