FM: Atlaist budžeta jostu diez vai izdosies ārējo risku dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 4 mēnešiem.

Būtiski atlaist valsts budžeta jostu valdība nevarēs arī tad, ja izdosies, piemēram, gūt  būtiskus panākumus cīņā pret ēnu ekonomiku vai arī piesaistīt apjomīgas investīcijas, jo Finanšu ministrija joprojām Latvijas tautsaimniecībai saredz būtiskus ārējos riskus, kuri galvenokārt jāsaista ar Krieviju. 

To var secināt no Finanšu ministrijas ziņojuma par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015. gada 1. ceturksnī, kuru otrdien izskata valdība.

To lielā mērā apstiprina arī Krievijas pārtikas un veterinārā dienesta “Rosseļhoznadzor” paziņojums par to, ka dienests it kā neapmierinošas produkcijas drošības kontroles dēļ nopietni apsver iespēju aizliegt zivju produkcijas eksportu uz Krieviju no Latvijas un Igaunijas. Latvijas zivju konservu eksporta apjomi uz NVS valstīm veido aptuveni 60 miljoni eiro gadā jeb vairāk nekā 70% no kopējā nozares eksporta, un kopējā apjoma būtiskākā loma ir tieši Krievijai.

Tiesa, vismaz daļēji ar Krieviju saistītos riskus Latvijas tautsaimniecībai var palīdzēt kompensēt izaugsmes atjaunošana vairākās Eiropas Savienības valstīs, kā arī, netiešā veidā, Eiropas Centrālās bankas īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi un iekšējais patēriņš, ko šobrīd pozitīvi ietekmē stabilais algu un nodarbinātības pieaugums.

Ar piesardzīgu optimismu vērtējami arī pirmo trīs mēnešu budžeta ieņēmumu rādītāji, kuri kopumā, pēc Finanšu ministrijas datiem, bijuši tuvu prognozētajiem un atpalika no plāna par 0,2 procentiem, un pārsniedz pagājušā gada atbilstošajā periodā iekasēto apjomu par aptuveni 191 miljonu eiro.

Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka daļu no ieņēmumu pieauguma nodrošinājuši arī nodokļu ieņēmumi, kuru apjoms pret pagājušā gada atbilstošo periodu audzis par aptuveni 90 miljoniem eiro.

Kopumā Finanšu ministrijas pārskats lielā mērā apstiprina vēstījumu, kuru Latvija jau iepriekšējās nedēļās saņēma no Eiropas Komisijas – ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, nākamgad Latvija, atšķirībā no dažiem pēdējiem gadiem, jauniem izdevumiem vairs nevarēs atvēlēt daudzmiljonu summas.

Visticamāk, to nozaru vajadzībām, kurās bez papildus finansējuma iztikt nebūs iespējams, līdzekļus nāksies meklēt, palielinot valsts budžeta ieņēmumus vai pārskatot tēriņus atsevišķās citās jomās.

Jau ziņots, ka iepriekš Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.

Iepriekš padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv brīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi mērāmi simtos miljonu.  

Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus, un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs nodokļu palielināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti