Pusdiena

Pusdiena 28.04.2017

Pusdiena

Ogres domes mēra vietnieks un vietējie žurnālisti vienojas neaizskart domi

FM: Akcīzes celšana nemazinās degvielas patēriņu, bet nedaudz palielinās inflāciju

FM: Akcīzes celšana nemazinās degvielas patēriņu, bet nedaudz palielinās inflāciju

Akcīzes nodokļa celšana degvielai nākamgad palielinās benzīna un dīzeļdegvielas cenas nedaudz - par aptuveni 4 centiem. Savukārt kopējo inflāciju tas varētu palielināt par 0,5 procentpunktiem. Bet Finanšu ministrija prognozē, ka tas nesamazinās degvielas patēriņu.

Akcīzes nodokļa celšana degvielai ir viens no veidiem, kā valdība cer aizlāpīt caurumu valsts budžetā, ko radīs nodokļu reforma. Lai gan gaidāms degvielas cenu pieaugums, Finanšu ministrija uzskata, ka iedzīvotāji nākamgad degvielu pirks pat nedaudz vairāk nekā šobrīd.

Degvielas tirgotāji tikmēr brīdina, ka pēc cenu kāpuma daļa degvielas pircēju izvēlēsies savus transportlīdzekļus uzpildīt Lietuvā.  

Akcīzes nodokļa palielināšana par 7,2% benzīnam, 10,9% dīzeļdegvielai un 3,1% sašķidrinātajai dabasgāzei nākamgad valsts budžetā ienesīs 30 miljonus eiro, prognozē Finanšu ministrija. Aprēķinos pieņemts, ka degvielas patēriņš nevis samazināsies, bet gan pieaugs par aptuveni pusprocentu, lai gan degvielas cenas būs augstākas.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins to pamato, sakot, ka pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem būs vairāk naudas, lai pirktu degvielu.

“Priekšlikums, kas saistīts ar akcīzes nodokļa izmaiņām, jāskata kompleksi ar kopējo priekšlikumu, kas paredz būtiski mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes un paaugstināt arī atvieglojumu par apgādājamajiem, neapliekamo minimumu, kas faktiski iedzīvotāju pusē šo neto ienākumu tikai nodokļu izmaiņu dēļ palielina gandrīz par 300 miljoniem eiro,” skaidro Šņucins.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns gan ir piesardzīgs. Viņš atgādina Igaunijas piemēru. Pērn Igaunija pacēla akcīzes nodokli degvielai, un līdz ar to igauņi sāka pirkt degvielu Latvijā.

“Pagājušā gada kopējais pieaugums bija vairāk nekā 3% legālajā tirdzniecībā. Mēs viennozīmīgi uzskatām, ka turpat puse no šī pieauguma ir uz igauņu klientu rēķina. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski 2018. gadā legālā tirdzniecība var būt mazāka, un līdz ar to šī “excel tabulas” pieeja, ka palielinām nodokli, un attiecīgi tik desmitus miljonu saņems budžets, var arī nenostrādāt,” brīdina Stirāns.

Stirāns norāda, ka - līdzīgi kā Latvija ieguva no akcīzes nodokļu celšanas Igaunijā - Lietuva varētu iegūt no akcīzes nodokļu celšanas Latvijā. Lietuvā jau tagad akcīzes nodoklis benzīnam un dīzelim ir mazliet zemāks nekā Latvijā. Turklāt Latvijai ar Lietuvu ir daudz garāka robeža un arī kvalitatīvu robežpunktu ir vairāk.

“Šobrīd mēs esam par kādiem pāris centiem ikdienā lētāki nekā Lietuvā, vai tās cenas mainās atkarībā no pasaules iepirkuma cenām, tad [pēc akcīzes celšanas] viennozīmīgi mēs būsim dārgāki. Salīdzinot ar Lietuvu un arī Poliju, kas arī nav nemaz tik tālu, it sevišķi starptautiskajiem autopārvadātājiem, mēs būsim dārgāki,”  saka Stirāns.

“Protams, nevar teikt, ka rīdzinieki brauks tagad uz Pasvali pirkt degvielu. Visticamāk, ka ne. Bet baušķenieki, visticamāk, brauks,” prognozē Stirāns.

Šņucins gan stāsta, ka starptautiskie pārvadātāji jau tagad izvēlas uzpildīties valstīs, kur degviela ir vislētākā – uz austrumiem no Latvijas, un speciāli uz Lietuvu degvielas dēļ varētu braukt tikai pierobežas iedzīvotāji.

Šņucins stāsta - esot indikācijas, ka Lietuva arī varētu celt akcīzes nodokļus, lai gan nekādi konkrēti lēmumi nav pieņemti.

Runājot par degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību, Šnucins domā, ka inflāciju tas palielinās, taču ietekme uz citu preču cenām būšot neliela.

“Šī tiešā ietekme, mūsuprāt, būtu kādi 0,5, maksimāli 0,8 [procentpunkti] attiecībā uz inflācijas lielumu. Otrās kārtas efekti varētu būt samērā zemi, jo tas kāpums nav tik liels. Mēs varējām izsekot, kad tiešām bija ļoti augstās naftas cenas pasaulē un kāda tad bija ietekme. Šis palielinājums ir būtiski mazāks,” mierina Šņucins.

Tieši akcīzes nodokļa palielināšana degvielai ir viens no jautājumiem, kas licis “Vienotībai” nobremzēt nodokļu reformas pamatnostādņu apstiprināšanu valdībā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ( Zaļo un Zemnieku savienība)  ceturtdien intervijā LNT atzina - ja budžets nepildīsies kā plānots, varētu apsvērt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu. No cenu pieauguma visvairāk ciestu mazo pensiju saņēmēji, kuriem nodokļu reforma situāciju neuzlabos, uzskata “Vienotības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Finanšu ministrija gan stāsta, ka pensionāriem inflācijas kāpums tiek kompensēts pensiju indeksācijā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti