Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2016.gadam aprēķināti 5610,4 miljonu eiro apmērā, 2017. gadam – 5615,3 miljonu eiro, savukārt 2018. gadam - 5639,2 miljonu eiro apmērā.
Kā norāda finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”), bāzes izdevumu apstiprināšana ir pirmais solis nākamā gada valsts budžeta izstrādē. Viņš mudina ministrijas un citas valsts iestādes savos finanšu pieprasījumos būt apdomīgām, jo valsts budžeta iespējas ir ierobežotas.
Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” 2016. gadam izdevumi attiecīgi palielināti 10,6 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam palielināti 16,2 miljonu eiro apmērā. 2018.gadam bāzes izdevumi noteikti par 40,1 miljonu eiro vairāk salīdzinājumā ar apstiprināto 2017.gada ietvaru.
FM atzīmē, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nākamā gada bāzes izdevumi nodrošināti 2015.gada valsts budžeta līmenī. To ietvaros ir palielināti izdevumi atbilstoši valdības lēmumiem, savukārt samazināti atsevišķi vienreizējie pasākumi.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempa prognoze 2015.gadam samazināta no 2,8% līdz 2,1%, savukārt 2016.gadam no 3,3% līdz 3%.
Ņemot vērā tendences pasaules izejvielu tirgos, inflācijas prognoze 2015.gadam ir pazemināta no 2,4% uz 0,4%, bet inflācijas prognoze 2016.gadam – no 2,5% uz 1,9%. Šīs prognozes būs pamatā Stabilitātes programmai, kuru Latvija plāno iesniegt Eiropas Komisijai līdz šī gada 15.aprīlim.
Galvenie riski Latvijas ekonomikai joprojām ir saistīti ģeopolitisko situācija reģionā un jaunu savstarpēju sankciju draudiem starp ES un Krieviju, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un Krievijas rubļa vērtības kritums.
Papildus tam izaugsme eirozonā izaugsme arvienu ir salīdzinoši vāja un nevar izslēgt jaunus satricinājums finanšu tirgos, norāda ministrijā. Šie riski palielina nenoteiktību un vieš piesardzību patērētājos, kā arī uzņēmējos, tādējādi ietekmējot arī iekšējo patēriņu.
