Aktuāli

ALTUM sniedz speciālas kredītgarantijas

Aktuāli

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš par prezidenta atklātu ievēlēšanu

NVS noguldījumu apjoms Latvijas bankās noslīdējis līdz 6%

FKTK: Uz rudens pusi termins «nerezidenti» Latvijas bankās būtu jāizskauž pilnībā

Kopš februāra, kad “ABLV” bankas problēmas kļuva par starta šāvienu iepriekš nepieredzēti lielai politiskajam apņēmībai panākt nopietnas izmaiņas Latvijas banku vidē, nerezidentu noguldījumu apjoms sarucis tiktāl, ka banku uzraugi jau runā par „nerezidentu” jēdziena izzušanu.   

ĪSUMĀ:

  • Nerezidentu noguldījumu apjoms noslīdējis no 12 līdz 3,4 miljardiem.
  • Iedzīvotājus izmaiņas banku sektorā neskar.
  • Čaulas kompānijas  – vien 0,5% no noguldījumu apjoma.
  • FKTK: Termins “nerezidenti” būtu jāizskauž.
  • Neoficiāli pieļauj kādas bankas pašlikvidāciju.
  • FKTK rudenī vērtēs banku biznesa modeļus.
  • Izmaiņas banku sektorā Latvijai var “izmaksāt” 1% no IKP.
     

„Milzīgi līdzekļi Latviju ir atstājuši, un tas viss ir noticis ne gluži bez incidentiem, bet ļoti organizēti un bez īpašiem satricinājumiem,” sprieda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

“Lielā tīrīšana” Latvijas klientus neskar

Saskaņā ar banku uzrauga datiem, vēl šā gada februāra sākumā noguldījumu kopapjoms Latvijas komercbankās pārsniedza 20 miljardus eiro. Šā gada jūlija pirmajā nedēļā šis rādītājs noslīdējis zem 18 miljardu eiro atzīmes. Vairāk nekā 12 miljardi eiro ir Latvijas rezidentu noguldījumi, savukārt atlikušajos nepilnos 6 miljardos eiro ietverta arī „ABLV Bank” kontos „iesaldētā” nauda. Atskaitot to no kopējā nerezidentiem piederošās naudas apjoma, paliek aptuveni 3,4 miljardi.

Salīdzinājumam – vēl pirms dažiem gadiem, 2015. gadā nerezidentu noguldījumu kopējais apmērs Latvijā pārsniedza 12 miljardus eiro.

Vairums iedzīvotāju gan to nav īpaši izjutuši. Par to nebūtu jābrīnās.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidente Sanda Liepiņa jau martā lēsa, ka „četrās lielākajās bankās tiek apkalpoti aptuveni 90% iedzīvotāju”. “Līdz ar to mēs sakām, ka šie sarežģītie procesi neietekmēs Latvijas ikdienu, Latvijas klientu – korporatīvo klientu un iedzīvotāju – apkalpošanu,” norādīja Liepiņa.

Čaulu kompānijas aiziet

Gluži nesen, 7. jūlijā, noslēdzās termiņš, līdz kuram komercbankām bija jāattīra klientu bāzes no tā dēvētajām čaulas kompānijām. To paģērēja aprīļa beigās pieņemtie grozījumi Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā.

„Pateicoties tam, ka mēs sākām jau ļoti savlaicīgi strādāt ar bankām un informējām, ka šādi grozījumi būs, banku rīcībā bija vairāk nekā trīs mēneši, kas varbūt palīdzēja līdzsvarotāk pieiet pie šīs lietas,” uzskata  Putniņš.

Banku iesniegtā informācija liecina, ka tā dēvēto čaulas kompāniju noguldījumu īpatsvars vairs nesasniedz pat 0,5% no kopējā noguldījumu apjoma.

Visiespaidīgāk krities tieši Latvijas bankās uzglabātās NVS valstu iedzīvotājiem piederošās naudas apjoms. Tas sasniedz vairs tikai aptuveni 6% no kopējā noguldījumu apjoma.

Termins “nerezidenti” būs jāizskauž

Finanšu un kapitāla komisijas vadītājs sprieda, ka šī procesa mierīgu norisi lielā mērā nodrošinājis tas, ka bankām, kas specializējās tieši nerezidentu apkalpošanā, jau vairākus gadus noteiktas augstākas likviditātes un kapitāla pietiekamības prasības.

„Uz rudens pusi tas termins nerezidenti būtu jāizskauž pilnībā, ņemot vērā noguldījumu un klientu struktūru bankās. Ar nerezidentiem mēs līdz šim vairāk sapratām postpadomju telpas klientus. Šis līmenis būs jau ļoti zems,” prognozēja Putniņš.

Protams, jautājums par to, cik veiksmīgi bankas pārcietīs biznesa modeļa maiņu, arvien ir aktuāls.

Neoficiālās sarunās tiek iztirzātas visdažādākās versijas, tostarp pieļāvumi, ka vismaz viens no redzamākajiem nerezidentu apkalpošanas biznesa spēlētājiem varētu iesniegt pašlikvidācijas plānu.

Banku biznesa modeļu padziļinātai izvērtēšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno pievērsties rudens pusē.

„Rudenī un ziemas sākumā šie biznesa plāni tiks inkorporēti uzraudzības modeļos, kurus sagatavojam mēs, lai noteiktu bankām kapitāla pietiekamības prasības. Biznesa plāns ir viens no dokumentiem, ko mēs izmantojam, vērtējot riskus, kādi piemīt vienai vai otrai bankai, izejot no tās biznesa modeļa,” sacīja Putniņš.

Nerezidentu naudas plūsmas straujais izsīkums, protams, atstāj ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starptautiskā Valūtas fonda eksperti lēš, ka atteikšanās no šī biznesa izmaksās līdz 1% no iekšzemes kopprodukta. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti