Valsts policija jau ziņojusi par gadījumiem, kad telefonkrāpniekiem izdevies no iedzīvotājiem izkrāpt vairākus tūkstošus eiro. Jūlija vidū vienas nedēļas laikā noziedzniekiem esot izdevies izkrāpt vairāk nekā 200 000 eiro.
Parasti zvanītājs runā krievu valodā, uzdodas par bankas vai kādas iestādes darbinieku, brīdina par it kā notikušiem aizdomīgiem darījumiem kontā un sola palīdzēt, prasot personīgo informāciju.
"Neviens bankas darbinieks, neviens iestāžu pārstāvis nekad neprasīs jūsu datus par kontiem, kontu piekļuves datus, paroles, un to nekad nedrīkst izpaust nevienai personai. Tātad nedrīkst sasteigt. Krāpnieki izmanto situāciju, radot mākslīgi tādu stresa situāciju, bet vajag mierīgi apstāties, apdomāt," stāstīja FKTK vadītāja Santa Purgaile.
To, ka situācija ar krāpniekiem kļuvusi ļoti nopietna, uzsver FKTK , kas plāno veikt jaunus pasākumus iedzīvotāju izglītošanai par finanšu jautājumiem. Komisijas vadītāja Purgaile uzsver, ka izkrāptajai naudai izsekot ir praktiski neiespējami.
"Krāpnieki arī ir pietiekoši zinoši tehnoloģijās. Ļoti ātri nauda pārvēršas kriptovalūtās un pazaudē izsekojamību," klāstīja Purgaile.
Ja nauda izkrāpta, nekavējoties jāvēršas savā bankā un Valsts policijā. Maija beigās policijai izdevās notvert vienu vietējo telefonkrāpnieku, kurš uzdevās par "Citadele bankas" darbinieku. Tomēr policija uzsver, ka tas ir ārkārtīgi rets gadījums, jo pārsvarā krāpnieki atrodas ārzemēs.
"Parasti krāpnieki zvana no Austrumeiropas valstīm, un Latvijas Valsts policija sadarbojas ar citu valstu tiesībsargājošajām iestādēm šo noziegumu izmeklēšanā.
Taču jāuzsver, ka Latvija nav galvenā valsts, kas virza izmeklēšanu, un citu valstu veiktās darbības nevarēsim komentēt," teica Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Tāpēc policija uzsver, ka ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem telefonsarunās ar aizdomīgiem zvanītājiem neielaisties un savu personīgo informāciju neatklāt. Tāpat svarīgi savās ierīcēs neuzstādīt no aizdomīgām personām atsūtītu programmatūru.
