FKTK: Pērn auguši mājsaimniecību uzkrājumi un noguldījumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Mājsaimniecību uzkrājumi 2019. gadā turpinājuši pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2019. gada Finanšu pratības stratēģijas ikgadējie rezultāti.

Pēdējo gadu laikā mājsaimniecību finanšu labsajūta ir būtiski uzlabojusies, atzīmēja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile. Noguldījumi stabili pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Palielinoties ienākumiem, nedaudz mazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas pastāvīgi plāno savu budžetu. Saskaņā ar FKTK datiem 2019. gadā 52% Latvijas iedzīvotāju pastāvīgi plānoja savu budžetu (2018. gadā – 58%). Vienlaikus paaugstinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas daļu ienākumu regulāri novirza uzkrājumiem. FKTK dati liecina, ka pērn 27% Latvijas iedzīvotāju regulāri veidoja uzkrājumus (2018. gadā – 25%). Vēl būtiskāk pieaudzis mājsaimniecību kopējo uzkrājumu apmērs, ko galvenokārt noteica pensiju sistēmas 2. līmeņa iemaksas un labie darbības rezultāti 2019. gadā, norādīja FKTK.

Arī pensiju sistēmas 3. līmenī iesaistīto personu skaits pieaudzis par gandrīz 21 tūkstoti, un iemaksu apmērs 2019. gadā palielinājies par teju septiņiem miljoniem. Privātajos pensiju fondos pērn līdzekļus krāja 324 829 dalībnieki (2018. gada beigās - 303 849), liecina FKTK dati.

Samazinājies to mājsaimniecību problemātisko kredītu skaits un apmērs, kas kavēti ilgāk par 90 dienām, tāpat arī nebanku kavēto kredītu skaits un apmērs.

Tāpat FKTK norādīja, ka uzlabojusies sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība, par ko liecina mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecība, kā arī kopējais iekšzemes klientu noguldījumu atlikums komercbankās, kas 2019. gadā palielinājies par vienu miljardu eiro.

"Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams," uzsvēra Purgaile.

FKTK atzīmēja, ka secinājumi izdarīti par laika posmu līdz 2020. gada sākumam, tāpēc nav iekļauta Covid-19 radītās krīzes ietekme uz finanšu pratību un tās rādītājiem.

Infografika: FKTK

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti