Viņa norādīja, ka šī nerezidentu nauda no Latvijas aizplūdusi "kontrolētā veidā" un nevar teikt, ka tā visa bijusi "sliktā" jeb "netīrā". Patlaban bankās ārvalstnieku naudas apmērs ir ap 3,5 miljardi eiro.
FKTK pagaidu vadītāja uzsvēra, ka tik liels naudas zudums licis bankām, kuras bija iesaistītas nerezidentu biznesā, būtiski mainīt savus tālākos biznesa modeļus.
Pašlaik grūti prognozēt, cik daudz bankas izturēs aso konkurenci, kas tagad Latvijā veidojas banku sniegto pakalpojumu tirgū.
Černaja-Mežmale sacīja, ka viņas galvenais uzdevums FKTK pagaidu vadītājas amatā ir turpināt iesāktos darbus, tostarp strādājot pie Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma "Moneyval" ieteikumu ieviešanas.
Latvijai ir izdevies par mēnesi – no 31. jūlija līdz 31. augustam – pagarināt termiņu, līdz kuram ir jāievieš "Moneyval" ieteikumi.
"Tātad [pagarinājums ir] viens mēnesis, bet tas viens mēnesis šajā režīmā, kādā mēs strādājam, ir ļoti, ļoti daudz," teica FKTK vadītāja.
Viņa norādīja, ka līdz augusta beigām ir jāpaveic virkne uzdevumu saistībā ar normatīvo aktu izstrādi, bet attiecībā uz FKTK – par pārbaudēm bankās.
"Tie darbi ir procesā. Ir saraksts ar jautājumiem, kam mums jāiet cauri. Tie ir gan regulējošās normas, gan ikdienas pārvaldība, gan atskaišu analizēšana. Dažādi uzdevumi, kas ir jāveic," sacīja FKTK pagaidu vadītāja.
Vaicāta, vai pieteiksies nesen izsludinātajā konkursā uz FKTK jaunās padomes locekļa amatu, Černaja-Mežmale teica, ka pašlaik viņa par to nedomājot un šobrīd neizskatot iespēju pieteikties. "Bet nekad nevar teikt nekad. Protams, laiks rādīs, bet pašlaik es savas domas veltu tam, lai varētu nodrošināt komisijas darbu."
KONTEKSTS:
Pērn pavasarī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija paziņoja, ka Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Pēc šī paziņojuma "ABLV Bank" piedzīvoja reputācijas problēmas, kam februāra beigās sekoja bankas akcionāru lēmums par "ABLV Bank" pašlikvidāciju.
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pērn 23. augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
