FKTK: Čaulas firmu īpatsvars Latvijas banku noguldījumos - vien 0,5%

Kopš marta - aprīļa “čaulas kompāniju” skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu klientu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir aptuveni 0,5%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.  

ĪSUMĀ:

  • Saskaņā ar likumu līdz 7.jūlijām bankām jāpārtrauc sadarbība ar “čaulas kompānijām".
  • Tādu klientu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir vien 0,5%.
  • Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bankās – 28%.
  • NVS klientu noguldījumu īpatsvars – 6%
  • FKTK vēl pētīs patiesos labumu guvējus, lai neļautu NVS klientiem “noslēpties”.

Maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus.

Likuma grozījumi stājās spēkā 9.maijā, tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 7.jūlijs.

FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš paziņojumā medijiem norādīja, ka “šobrīd ar pārliecību varam sacīt, ka Latvijas bankas šo uzdevumu ir uztvērušas ar lielu atbildības sajūtu, process rit dinamiski un tiks pabeigts noteiktajā termiņā”.

“Riskantā nauda kopā ar šiem čaulas veidojumiem iet projām no Latvijas finanšu sektora,” norādīja Putniņš.

Lielākā daļa Latvijas banku ir jau pilnībā pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumiem, kas atbilst čaulas veidojumiem ar minētajām divām pazīmēm. Latvijas bankas nodrošina pārmaiņas klientu struktūrā – katra banka padziļināti vērtē savu klientu riska profilu un, ja tas nepieciešams, atsakās no pārāk augsta riska klientiem, informēja FKTK.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars jūnija beigās Latvijas bankās ir 28% (bez “ABLV Bank” daļas – vien 22%), kas ir neierasta situācija Latvijas finanšu sektorā.

“Šis ir bijis ievērojams citu valstu noguldījumu daļas samazinājums, kuru mūsu banku sektors ir spējis paveikt profesionāli kontrolētā veidā – mierīgā ceļā un bez liekiem satricinājumiem, tas ir jānovērtē,” pauda Putniņš.

“Saistībā ar riskantiem NVS valstu noguldījumiem vēlamo 5% līmeni būsim sasnieguši tuvākajos mēnešos. Vēl skatīsim patiesā labuma guvēju bāzi noguldījumiem, kuri šobrīd ir kvalificēti kā "pārējās valstis". Ja redzēsim šajā segmentā lielu sadaļu ar NVS labuma guvējiem, tad būs vēl papildu izvērtējums un pārrunas ar bankām, jo mēs nevēlamies, lai NVS klientūra paslēptos zem citu valstu jurisdikcijām,” skaidroja Putniņš.

Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra liecina, ka Latvijā dominē iekšzemes noguldījumi – 71%, Eiropas Savienības noguldījumi ir 12%, citu valstu – 11%, savukārt NVS noguldījumu apmērs sarucis līdz 6%.

Kopumā divos gados ārvalstu noguldījumu aizplūde mērāma vairāk nekā 5 miljardu eiro apmērā. FKTK prognozes rāda, ka šā gada beigās ārvalstu noguldījumu apmērs varētu būt aptuveni 3,5 miljardi eiro, kas būtu apmēram 20% no visiem noguldījumiem Latvijas bankās.  

KONTEKSTS:

Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs

Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.

Pēc “ABLV” problēmām Saeima aprīlī noteica aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Iepriekš Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt arī FKTK darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti