Eiropas Parlamentā Briselē ceturtdien, 26.aprīlī, notika publiskā uzklausīšana par naudas atmazgāšanas riskiem Eiropas banku sektorā, un tajā tika runāts arī par "ABLV Bank".
Putniņš atzina, ka ASV Finanšu ministrijas finanšu noziegumu izmeklēšanas iestādes (''FinCEN'') mērķis nav bijis slēgt "ABLV Bank".
Bankas slēgšanu esot izraisījis tirgus, jo "ABLV Bank" pēc ''FinCEN'' pārmetuma līdzdalībā Ziemeļkorejas sankciju režīma apiešanā nonākusi izolācijā.
Neviena banka pēc šāda paziņojuma neizdzīvotu.
Jautāts par to, kāpēc Latvijā nav pamanītas "ABLV Bank" problēmas, Putniņš norādīja uz atšķirīgo likumdošanu ASV un Eiropā. "Mans vērtējums – tā bija AB.LV pagātne, kas šoreiz nospēlēja negatīvo lomu AB.LV bankas liktenī," norādīja Putniņš. Viņš atzīst, ka Eiropa bijusi iecietīgāka pret naudas atmazgātājiem nekā ASV.
"Amerikāņu pieeja vienmēr ir bijusi agresīvāka. Amerikāņi varbūt ir inovatīvāki un viņi ir pussolīti priekšā – un tas tā vienmēr vēsturiski bijis,"
pauda Putniņš.
Eiropas Parlamentā runāja arī par citām bankām, tostarp Maltas banku "Pilatus bank", kuras vadītāju ASV tiesa pirms mēneša arestējusi par līdzdalību Irānai noteikto sankciju apiešanā.
Vairāku Eiropas valstu finanšu uzraugi, tostarp Putniņš, norādīja, ka Eiropā vajadzētu vienotu naudas atmazgāšanas uzraudzību.
AB.LV bankas gadījums nav unikāls. Eiroparlamentā runātais liecina, ka ASV uzraugi par Eiropas bankām un naudas atmazgāšanu tajās zina vairāk nekā pašas Eiropas banku uzraugi. Un tam ir 2 iemesli – gan tas, ka Eiropā šī uzraudzība ir sadrumstalota, gan politiskās gribas trūkums ar to cīnīties.
"Aizdomīgā nauda Latvijā nenokrita no Mēness. Tā ienāca no citām Eiropas bankām, turklāt naudas ceļš bija plaši sazarots. Mēs neesam dzirdējuši, ka citas jurisdikcijas būtu sodījušas savas bankas vai veikušas citus pasākumus. Šī ir viela pārdomām. (...) Esam pārliecināti, ka ir īstais laiks, un aicinām sākt izvērtēt iniciatīvu par vienotu institūciju Eiropā, kas varētu uzraudzīt netīrās naudas risku kontroli šajā reģionā un veikt visas nepieciešamās pārrobežu darbības, līdzīgi kā ASV to dara FinCEN un citas iestādes," Eiropas Parlamentā teica Putniņš.
Jaunās Finanšu noziegumu apkarošanas komitejas viceprezidents Roberts Zīle norāda – vienotai naudas atmazgāšana uzraudzībai arī Eiropā būtu loģisks pamatojums.
"Ja mēs uzraugam – cik bankai likviditātes koeficients, kāds ir kapitāls – tur viss izskatījās smuki arī ablv gadījumā, ko uzraudzīta Frankurtē," saka Zīle. "Tai pašā laikā – ja nav patiesas informācijas par naudas atmazgāšanas riskiem, kas ir amerikāņiem, bet kas nav mums Eiropā – tad šāda uzraudzība ir samērā – kā lai saka – tai nav pārāk liela vērtība. Es nesaku, ka nemaz nav vērtība, - jo šie finanšu rādītāji jums sabrūk vienā dienā, ja tiek iedarbināts Patriota akts kā FINCEN ziņojumā un burtiski nākamā dienā klienti izņem vienu trešo daļu no bankas naudas un viss sabrūk," komentē Zīle.
Uz kurieni ir devušies nu jau bijušie AB.LV bankas klienti, kam par naudas atmazgāšanu visticamāk nav zudusi interese – vai tās ir kādas citas Eiropas valstu bankas – tas nav zināms. "Tas parāda to, ka ja mēs neiedarinām kopīgu Eiropas institūcijas spēku – tad tas ir maziņš, maziņš solis, ja Latvija sakārto," pauž Zīle.
Mazo valstu banku uzraugi – tai skaitā gan Latvijas, gan Igaunijas atbalsta vienotas Eiropas institūcijas izveidi, kas uzraudzītu cīņu pret naudas atmazgāšanu – jo šie finanšu noziegumi pēc savas būtības ir starptautiski. Šobrīd tas notiek katrā valstī atsevišķi pat attiecībā uz tām bankām, kuru pārējā funkcijas uzrauga ECB. "Eiroparlamenta priekšlikumu radīt Eiropas izmeklēšanas vienību nobloķēja ES Padome, jo dažas valdības tam iebilda – viņi grib fragmentāciju, viņi tā īsti negrib cīnīties ar naudas atmazgāšanu," skaidro Eiropas Parlamenta Finanšu noziegumu komitejas viceprezidente Ana Gomeša.
Taču šāda vienota uzraudzības mehānisma, kas varētu izsekot naudas atmazgāšanas sarežģītajām ķēdēm, izveide Eiropā prasītu kā minimums 5 gads.
Kopīgai uzraudzībai pretojas Vācija un Francija, jo tas nozīmē nodot daļu savas suverēnās varas Eiropas Savienībai.
KONTEKSTS:
"ABLV Bank" problēmas publiski izskanēja 13.februārī, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības.
Naktī uz 24.februāri FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta, un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) lēmums par „ABLV” bankas iesniegto pašlikvidācijas plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā pēc tā iesniegšanas, taču termiņš tika pārcelts, jo bankai pieprasīta papildu informācija, un iepriekš FKTK prognozēja, ka lēmums būs aprīļa beigās.
"ABLV Bank" pēc aktīvu apjoma pērn beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.
