Viņš atgādina, ka gandrīz 10 gadi ir apritējuši kopš iepriekšējās krīzes sākuma. „Nav budžetā tik daudz naudas, kā bija. Mēs nevaram atļauties dzīvot tā, kā trekno gadu beigās,” sacīja Platais.
Taču Latvija aizvien nav sasniegusi to ekonomisko līmeni, kāds bija pirms krīzes. Tādējādi nav laiks lieliem un liekiem tēriņiem.
Platais norādīja, ka tirgus ekonomikas raksturs izpaužas, ekonomiskas krīzēm notiekot cikliski. Tāpēc prognozējams, ka agri vai vēlu arī Latvijā būs jauns ekonomiska rakstura saasinājums, un tas ir vēl viens arguments līdzekļu uzkrāšanai nebaltām dienām. Viņš gan uzreiz uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka Latvija tuvojas jaunai ekonomiskai krīzei. „Mēs noteikti varam sagaidīt, ka nākamo 10 gadu laikā mūs sagaida jauna ekonomiska lejupslīde (..) Labāk ir būt uzmanīgiem šobrīd, nekā „gāze grīdā” nebrīdī,” sacīja Platais.
Padome trešdien, 25.maija, vakarā izplatīja paziņojumu medijiem, kurā atkārtoti uzstāja uz nepieciešamību veidot rezerves nākamā gada valsts budžetā. Padome pauda bažas par politiķu iespējamo lēmumu atteikties no rezervju veidošanas.
Jau vēstīts, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš pauda viedokli, ka 2017.gada valsts budžetam jābūt "nulles" budžetam un bez deficīta. Tāpat nedrīkst brutāli celt nodokļus, jo tas var apdraudēt uzņēmējdarbības vidi.
Latvijas valsts budžeta deficīts nākamgad bija plānots 0,8%-0,9% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), taču to plānots saglabāt 1% apmērā no IKP, lai varētu īstenot ieplānotās reformas veselības aprūpē.
