Objektīvi skaidrs, ka Latvijā nav pietiekami daudz naudas veselības aprūpei un tā būs valdības politiskā izšķiršanās, kur rast finansējumu. Platais atzina, ka valdībai nav konkrēta viedokļa, vai labāks risinājums būtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana vai fiksētais ikmēneša maksājums.
Viņš gan norādīja, ka PVN ir “zināms regresīvs solis”, jo no tā mazāk cieš pārtikuši cilvēki un to vairāk izjūt nabadzīgākie un vidusslāņa pārstāvji. Ietekmīgāks būtu progresīvais iedzīvotāja ienākuma nodoklis vai nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas.
Viņš norādīja, ka valdībai ir iespēja atrast naudu, vai nu ceļot nodokļus, vai “jāņem kādam nost”. Taču pretēji sabiedrībā izplatītajam viedoklim nozares, kuras Latvijā pārfinansē, nebūt nav valsts pārvalde, bet gan izglītība un kultūra.
Platais gan atzina, la salīdzinoši lielāks finansējums kultūrai iepriekš bija saistīts ar lielo kultūras objektu būvniecību, un gan izglītības, gan kultūras nozares arī vairākkārt norādījušas, ka tām nav pietiekama finansējuma, tomēr pastāv efektivitātes paaugstināšanas iespējas.
Protams, būs cilvēki, kas teiks, ka mums tā lauku skola svarīga, lai gan tajā darbinieku skaits ir tuvu skolēnu skaitam, bet - vai transporta problēmu nevar atrisināt un jāturas pie tās skolas, vaicāja Platais.
Jau ziņots, ka koalīcijas partijas nākamtrešdien, 14. jūnijā, varētu vienoties par papildu naudas avotu veselības aprūpei, to pēc partiju pārstāvju tikšanās pirmdien, 5.jūnijā, teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Iepriekš Kučinskis solīja, ka lēmums tiks pieņemts šonedēļ, taču, kā atzina premjers, tas ir bijis pārāk optimistisks plāns.
Premjera vadītajā darba grupā kā ticamākie naudas avoti tika izvirzīti divi varianti – pievienotās vērtības nodokļa (PV) celšana par vienu procentpunktu, vai arī 20 eiro ikmēneša maksājums par veselības apdrošināšanu. Partneri piedāvājuši arī akcīzes nodokļa palielināšanu un citas iespējas.
