FDP paziņojumā medijiem norādījusi, ka 2020. gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā iekasēti vairāk nekā 2019. gada jūlijā. Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi.
Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras.
Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro. Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, FDP aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.
Tāpat padome jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā arī norādījusi, ka ir nepieciešams izveidot efektīvāku valsts atbalsta instrumentu piešķiršanas uzraudzību.
Valsts attīstības finanšu institūcijā "Altum" šobrīd koncentrējas liela finansiālā atbildība, tāpēc labas pārvaldības un finanšu risku novēršanas nolūkā informācijai par "Altum" piešķirtajiem atbalsta instrumentiem un apstiprinātajiem projektiem ir jābūt publiski pieejamai. Tāpat ir vēlams laicīgi plānot atbalsta pasākumu un izdevumu auditu, uzsver FDP.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas ierobežošanai Latvijā no 12. marta līdz 9. jūnijam bija noteikta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Finanšu ministrija (FM) iepriekš prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7%, bet valdības parāds pieaugs līdz 51,7% no IKP. Pērn valdības parāds bija mazāk nekā 40% no IKP.
