Rīta intervija

Pirmajā Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas gadā uzsvars bijis uz konsultēšanu

Rīta intervija

Juris Pūce: Jauns pašvaldību finansēšanas modelis varētu stāties spēkā 2021.-2022. gadā

Jānis Platais: Pēdējos gados budžeta deficīts bijis lielāks, nekā prognozēts

Fiskālās disciplīnas padome: Valsts budžetā trūkst nodokļu reformas rezultātā pazaudētās naudas

Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka šogad vajadzētu mazākam budžeta deficītam un nākamgad tam vajadzētu vēl samazināties. Vienlaikus nodokļu reformas rezultātā Latvijas ieņēmumi samazinājās par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir aptuveni 300 miljoni eiro. Šīs naudas trūkst, lai risinātu dažādās vajadzības, kā arī palielinātu algas dažādās nozarēs strādājošajiem, intervijā Latvijas Radio stāstīja Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais.

Viņš skaidroja, ka reforma palīdzēja ekonomikai augt straujāk, bet resursi budžeta sfērā nepieauga, jo reformā nerēķinājās ar valsts budžeta izdevumu vajadzībām.

"Ir rūpīgi jādomā, kā sabalansēt to, ko sagaida un ko iegulda valstī. Tik, cik ieliek kopējā kasē, tik arī var tērēt," sacīja Platais.

Jautāts par fiskālā nodrošinājuma rezervi nākamā gada budžetā, kas ir 0,1% apmērā no IKP, Platais atbildēja, ka par to vēl ir zināmas bažas un ir vēl jāveic aprēķini.

Savukārt jautāts par neapliekamā minimuma un minimālās algas palielinājumu, Platais norādīja, ka abus vienā piegājienā īstenot nevar - valsts budžets to neatļauj.

Platais arī uzskaitīja riskus Latvijas ekonomikai. Kā pirmo viņš nosauca nenoteiktību pasaules tirdzniecībā. "Kariem varbūt nav liela momentāla ietekme, bet tie sašaurina investīcijas nozarēs, kas prasa stabilitāti savā darbībā," viņš komentēja. Tāpat ir risks, ka notiks cietais "Brexit", kas mūsu ekonomikas scenārijā nav ierēķināts. Tāpat nozīmīga ir pieeja starptautiskajai sistēmai un vajadzība īstenot "Moneyval" ieteikumus. Platais norādīja, ka, viņaprāt, pastāv bažas, ka "mājasdarbi vēl nebija pabeigti" brīdī, kad tika lūgts pagarinājums organizācijas ieteikumu īstenošanai.

Fiskālās disciplīnas padome joprojām paredz izaugsmi Latvijai: šogad 3,2%, bet nākamgad - 2,8% apmērā. Platais norādīja, ka kopš jūnija, kad prognoze tika pieņemta, riski ir pastiprinājušies, bet pašlaik padome neredz vajadzību to mainīt.

KONTEKSTS:

Fiskālās disciplīnas padome jau iepriekš mudināja nākamā gada budžetā maksimāli pieļaujamos izdevumus noteikt par 94 miljoniem eiro mazāk, nekā paredzēts budžeta projektā. Padome arī norādīja uz nepietiekama uzkrājumu veidošanu ekonomikas augšupejas fāzē 2017., 2018.gados, kā arī nepietiekami ciešo fiskālo politiku, pieņemot 2019.gada valsts budžetu.

Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad, paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Budžeta pārskatīšanas rezultātā esot rasts ievērojami vairāk resursu nekā valsts tēriņu revidēšanā pērn. Pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm.

Kopumā 2020. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7 132,4 miljonu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljonu eiro apmērā. Izdevumi 2020.gadam palielināti par 39,4 miljoniem eiro un 2021.gadam par 35,7 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti