Fiskālās disciplīnas padome nesteidz atbalstīt nodokļu reformu

Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā nodokļu reforma ir ļoti svarīga un nepieciešama, tomēr pilnīgs atbalsts no padomes tai vēl nav. Tā trešdien, 17.maijā, pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Platais norādīja, ka padomei vēl ir vairāki jautājumi par to, vai iecerētā nodokļu reforma dos tādu pienesumu ekonomikai, kā prognozējusi Finanšu ministrija. Piemēram, vai reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli veicinās ekonomisko izaugsmi.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais: Par nodokļu reformuMāris Klūga

    “Tas nav noslēpums, ka mums sabiedrība noveco, ka mums darbspējīgo iedzīvotāju skaits krītas un nākotnē turpinās kristies mūsu demogrāfiskās situācijas dēļ. Tas nozīmē, ka mūsu attīstības bāze būs atkarīga no tā, cik spēcīgi ir mūsu uzņēmumi, kādas notiek šeit investīcijas un kā nodokļu reforma šīs lietas veicina. Bet nesadalītā peļņa var vienkārši nosēsties uzņēmuma uzkrājumos, un tikpat labi, cik tā radīta vienā gadā, vēlākos gados arī var pazust,” norādīja Platais.

    “Jautājums ir par to, cik radīsies ilglaicīgas investīcijas, cik stipri būs uzņēmumi, un kā viņi radīs mūsu ekonomikas bāzi,” uzsvēra Platais.

    Jau ziņots, ka pirms lēmuma par  nodokļu reformu pamatnostādnēm savas bažas par tās iespējamo  negatīvo fiskālo ietekmi pauda Latvijas Banka, mudinot pieņemt pašu nodokļu reformu, bet par izdevumu palielināšanu, tostarp tādu, kas vērsta uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, lemt vēlāk.

    Pirms nedēļas valdība pamatnostādnes atbalstīja, paredzot arī minimālās algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma celšanu.

    Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai Eiropas Komisija (EK) atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. No EK lēmuma par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru būs atkarīga minimālas algas un neapliekamā minimuma celšana.

    FM izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

    Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti