Dienas ziņas

Industriālā parka attīstība Bauskā atkal apstājusies

Dienas ziņas

Nav vienprātības par Grobiņu kā novada centru

Aicina piesardzīgāk audzēt valsts parādu

Fiskālās disciplīnas padome: Nepieciešams līdzsvarotāks atbalsts Covid-19 krīzes seku mazināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 3 mēnešiem.

Ekonomiskie rādītāji un ekspertu viedokļi liecina, ka aprīlī varētu būt bijis sasniegts Covid-19 ekonomiskās krīzes zemākais punkts. Atbalsta pasākumiem krīzes seku mazināšanai jābūt selektīvākiem, mērķētiem uz nozarēm un uzņēmumiem, uz kuriem joprojām attiecas ierobežojumi, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Padomes locekļi atgādina, ka pieaugošais valsts parāds nākotnē var traucēt valstij aizņemties. Finanšu ministrijā gan uzskata, ka pagaidām prognozētais parāda pieaugums Latvijai draudus nerada.  

ĪSUMĀ:

  • Aprīlī varētu būt bijis sasniegts Covid-19 ekonomiskās krīzes zemākais punkts.
  • Atbalstam krīzes seku mazināšanai jābūt selektīvākam un mērķētam.
  • Nodokļu iekasēšana un darba tirgus rādītāji – sākas atgūšanās no krīzes.
  • Valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērojamam ar problēmām.
  • Atbalsts nedrīkst kropļot godīgas konkurences principus.
  • Mazie un vidējie uzņēmumi cieš no stingrām prasībām garantiju saņemšanai.  
  • Padome aicina uz līdzsvarotāku pieeju investīcijām un atbalstam uzņēmējdarbībai.
  • Jāpārliecinās par pārdalītās ES fondu naudas efektīvu izmantošanu. 
  • Investīcijām produktīvā infrastruktūrā budžetā var nepietikt līdzekļu.
  • Tāpēc svarīgs būs ES Atjaunošanas fonds, jāsāk gatavot tam projekti. 
  • Padome arī brīdina par budžeta deficīta palielināšanu nākamgad.

Padome ceturtajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda, ka iekasēto nodokļu apjoms ir salīdzinoši pozitīvs, it sevišķi ņemot vērā piešķirto nodokļu brīvdienu apjomu, un tas īpaši nekorelē ar ekonomiskās sabremzēšanās tempiem.

Krīzes monitoringa ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju valdībai un Saeimai padome gatavo divas reizes mēnesī. Tā mērķis ir palīdzēt izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi Covid - 19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados

Lai arī bezdarbs turpina augt, brīvu vakanču skaita, darba algu un iekasēto nodokļu dinamika liecina, ka varētu būt sākusies atgūšanās no krīzes.

Padome norāda, ka valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar Covid-19 krīzes izraisītajām problēmām un tas nedrīkst kropļot godīgas konkurences principus.

Padome atzīmē, ka izrādītais “dāsnums” pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar Eiropas Savienības (ES) Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai. Padome uzskata, ka aizdevumu garantijām nebūtu jāpārsniedz piecu gadu termiņš.

Kaut arī kopumā valdības pasākumi krīzes seku novēršanai vērtējami pozitīvi, FDP aicina valdību īstenot līdzsvarotāku pieeju attiecībā uz valsts investīcijām un atbalstu uzņēmējdarbībai, kā arī ņemt vērā aizvien pieaugošos īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos riskus.

“Jebkurā gadījumā es gribu teikt, ka “gāzi grīdā” politika mums nav vajadzīga,” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Valdības lēmums par 500 miljonu eiro pārdali no ES Kohēzijas fonda un struktūrfondiem Covid-19 seku mazināšanai,  padomes ieskatā ir pareizs, jo nepalielina valsts parādu, tomēr ir jābūt pārliecībai par pārdalīto līdzekļu efektivitāti.

Padome, tāpat kā valdība, uzskata,  ka investīcijas produktīvā infrastruktūrā ir nozīmīgs instruments ekonomikas atveseļošanai, bet piekrīt Latvijas Bankas viedoklim, ka valsts budžetā tam varētu nebūt pietiekoši daudz līdzekļu.

Tāpēc Eiropas Atjaunošanas fonds būtu ārkārtīgi nozīmīgs finanšu avots Latvijas ekonomikai, kas spēs sniegt nozīmīgu fiskālo atbalstu, tomēr jau tagad būtu  nepieciešams izstrādāt skaidrus kritērijus un principus veiksmīgāko projektu atlasei, lai nepieļautu sasteigtu un necaurspīdīgu līdzekļu sadali, uzsver padome.

Valdība “Covid-19 likumā” paredz, ka arī nākamgad var palielināt budžeta deficītu. Šādas atkāpes dod iespēju 2021. gada budžeta izdevumus paaugstināt līdz līmenim, “kas nav samērojams ar valsts fiskālo ilgtspēju un var būt pretrunā ar ES fiskālo regulējumu”, norāda padome. 

Šteinbuka uzskata, ka valsts parāda pieaugšana virs 50% no iekšzemes kopprodukta būtu liels apgrūtinājums Latvijai.  

“Man ļoti gribas ticēt, ka tāda situācija netiks pieļauta. Tieši tāpēc mēs savlaicīgi faktiski katrā savā ziņojumā brīdinām, ja valdība pārtērēs naudu un parāds pieaugs nesamērīgi, tad arī mums nodokļu maksātājiem pēc tam tas būs jāatdod, jo parādi ir jāatdod,” atgādināja Šteinbuka.

Valdība gan rēķinās, ka valsts parāds 50% atzīmi jau šogad pārsniegs, un nākamgad sasniegs 52,2%. Taču būtiskus riskus finanšu stabilitātei tas neradot.

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”) savukārt norādīja, ka “tas nav ne tuvu augstākais ne Eirozonā, ne mūsu ekonomiskajā telpā. Tas ļauj mums uzskatīt mūsu finanses par ilgtspējīgām un arī atbildīgi apkalpot mūsu parādu, bet skaidrs, ka par šo bija arī lielas debates valdošajā koalīcijā, cik tālu mēs varam iet”.

Lai gan šobrīd parādu apkalpot esot lēti, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš brīdina, ka mazai valstij kā Latvija augsts parāds vairāk nekā citiem apgrūtina iespējas aizņemties. Tāpēc jārēķinās, ka jau tuvākajos gados parāds būs jāsamazina, lai neiedzītu sevi stūrī, kad pienāks nākamā krīzē.  

“Tā pasaules pieredze – mazām valstīm parāds 50 – 60% ir drīzāk jau maksimums. Lielāki parādi daudz vairāk ierobežo valsti, rada negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi. To ceļu, manuprāt, mums nevajadzētu iet,” norādīja Āboliņš.

Finanšu ministra padomnieks Dālderis tikmēr norāda, ka parāda deldēšana būs atkarīga no tā, cik strauji ekonomika augs pēc krīzes. Tāpat svarīgi būšot, kādus nosacījumus dalībvalstu budžetiem turpmākajos gados noteiks Eiropas Savienība.

Savukārt padome arī atgādināja, ka OECD šonedēļ publicētajā ziņojumā par neatkarīgo finanšu institūciju lomu Coviid-19 krīzes laikā uzsvēra, ka tieši šobrīd fiskālās disciplīnas uzraugu loma pieaug.

“Man ir žēl, ka - pretēji OECD viedoklim - mūsu valstī plānotās likuma izmaiņas mazina Fiskālās disciplīnas padomes lomu, bet padome sola arī turpmāk brīdināt valdību par fiskālās ilgtspējības riskiem,” pauda padomes vadītāja Ina Šteinbuka.

KONTEKSTS:

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēma, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 9. jūnijam, bet arī mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

Pēc 10. jūnija iekšā plāno atļaut pulcēties līdz 100 cilvēkiem, bet ārā - līdz 300.  Valdība nevēlas pagarināt ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija, bet tāpēc Saeimai jāpieņem likums par turpmāko regulējumu.

Valdība arī līdz ārkārtējās situācijas beigām nodrošināja atbalstu uzņēmumiem, kurus ekonomiski skārusi Covid-19 krīze.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti