Vienlaikus FDP vērš uzmanību uz to, ka atbalsta pasākumi varētu atstāt vidēja un ilgtermiņa iespaidu uz valsts budžeta bilanci un fiskālo ilgtspēju, tāpēc aicina valdību atbalsta instrumentus veidot kā īstermiņa pasākumus ekonomikas stimulēšanai un ekonomiskā potenciāla saglabāšanai. To pirmajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Respektējot valdības atbildību prioritāro finansēšanas virzienu izvēlē, FDP tomēr vērš uzmanību uz nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu tām jomām, kas tiešā veidā nodrošina infekcijas ierobežošanu un slimnieku sekmīgu atveseļošanos.
FDP arī atzīst, ka, ņemot vērā lielo nenoteiktību ar ekonomiskās un fiskālās attīstības scenārijiem, pagaidām nav iespējams veikt precīzus aprēķinus par 2020. gada valsts budžeta bilanci un valsts parāda apjomu gada beigās. Provizoriski, balstoties uz esošajiem datiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā beigās varētu sasniegt 5,5%, bet valsts parāds - 44% no IKP, atzīst FDP.
FDP norāda, ka jau tuvākajā laikā, kad krīzes makroekonomiskā ietekme būs precīzāk nosakāma, ir nepieciešama diskusija par vidēja termiņa budžeta bilances mērķiem. Saglabājot nemainīgu plānoto izdevumu apjomu 2021. un 2022. gadā, deficīts šajos gados varētu sasniegt vairāk par 4%. Tādēļ Padome vērš uzmanību uz nepieciešamību savlaicīgi plānot budžeta deficīta samazināšanas pasākumus pēckrīzes periodā, jau šobrīd izvērtējot prioritārās un saudzējamās nozares un paredzot konsolidēšanas pasākumus kā daļu no krīzes izejas stratēģijas.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka informē, ka FDP turpmāk divas reizes mēnesī sagatavos šādu analītisko ziņojumu valdībai un Saeimai, “lai palīdzētu izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados.”
Ar pirmo FDP sagatavoto krīzes monitoringa ziņojumu var iepazīties šeit.
