Fiskālās disciplīnas padome: Kopš pavasara ekonomiskā situācija ir stabilizējusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Martā Latvijas ekonomiskā situācija izskatījās stipri bēdīga, bet nu tā ir stabilizējusies, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Viņš atzina, ka saistībā ar ekonomisko situāciju uz priekšu var raudzīties ar zināmu optimismu - valsts tautsaimniecība varētu stiprināties un sekas varētu nebūt tik smagas, kā iepriekš lēsts, atzina Platais.

Tomēr konsolidācija nākamgad tik un tā būs vajadzīga, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs. Lai varētu turpināt visas tās ieceres, kuras bija paredzētas iepriekš, nākamgad būtu jāatrod 97 miljoni eiro.

Fiskālās disciplīnas padome

Tā ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai uzraudzītu Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanu. Padome darbu uzsākusi 2014.gada janvārī.

Fiskālās disciplīnas padomi gan uztrauc, ka jau šogad tiek saimniekots ar lielāku budžeta deficītu, nekā tas apstiprināts vidējā termiņa ietvara likumā.

„Tas nozīmē, ka tālāk uz priekšu mums būs jāmeklē iespēja to visu kompensēt kaut kādā veidā. Tas nozīmē, ka nākotnē nav liela optimisma, ka mēs varēsim tik viegli plānot izdevumus uz priekšu,” atzina Platais.

Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens („Vienotība”) pašreizējo finanšu situāciju raksturo kā diezgan stabilu. Neesot pamata teikt, ka šogad ekonomiskā izaugsme varētu būt zem 2,2%. Visticamāk, nākamgad tā varētu būt 3% un 2017.gadā - 3,6%. Cerīgi esot arī inflācijas rādītāji, kas nozīmē, ka patērētājiem cenas nepieaug.

„Ja neraugāmies uz ģeopolitisko situāciju, kopumā Latvija ir labā stāvoklī - tā ir viena no ekonomikām, kas Eiropas Savienībā šobrīd attīstās visātrāk,” teic Ašeradens. Viņš skaidro, ka tirgus spējot strauji pielāgoties ģeopolitiskai situācijai. Piemēram, sarežģījumi piena nozarē esot saistīti ne tik daudz ar Krievijas embargo, bet piena kvotu atcelšanu un piena pārprodukciju pasaulē.

Tajā pat laikā, ja situācijā Ukrainā neeskalēsies militārā vardarbība, citu risku sliktākai situācijai neesot.

Par prioritāru budžetā viņš sauc iekšējo un ārējo aizsardzību. Esot strauji jāvirzās uz 2% no IKP aizsardzībai, tas esot neapstrīdami, kā arī jāreorganizē iekšlietu sistēma un jāskatās, kā to atbalstīt, norādīja Ašeradens. 

Arvils Ašeradens un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks
00:00 / 12:43
Lejuplādēt

Jau augusta sākumā finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") pavēstīja, ka nākamā gada valsts budžetu plāno veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.

Iepriekš pavasarī Fiskālās disciplīnas padome paziņoja, ka ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti