Fiskālās disciplīnas padome: Atbalsts Covid-19 seku mazināšanai nedrīkst uzlikt nesamērīgu slogu nākotnei

Ņemot vērā, ka valsts esošais un plānotais atbalsts ekonomikai ir sasniedzis ievērojamu līmeni, Latvijas valdībai ir jāapzinās, ka šābrīža atbalsta mehānismiem nevajadzētu uzlikt nesamērīgu slogu nākotnes budžetiem. Šāds viedoklis pausts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

Fiskālās disciplīnas padome

  • Latvijā darbu sāka 2014.gada 1.janvārī;
  • Šādas padomes izveidotas vai arī ir aktīvā izveides procesā visās ES valstīs un vairākās citās pasaules valstīs, kas ir ārpus ES. Padomes tiek veidotas pēc 2008./2010.gada smagās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes;
  • Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas nav pakļauta valstu valdībām vai parlamentiem, bet sniedz savu vērtējumu par fiskālās disciplīnas jautājumiem;
  • Galvenie padomes uzdevumi ir:

o   uzraudzīt valsts budžeta ietvara un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes un izpildes atbilstību ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts finanšu pārvaldei;

o   sekot līdzi valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, veicot neatkarīgu to novērtējumu;

o   novērtēt un publiskot ziņojumus par valsts fiskālās politikas ilgstspēju un izvērtēt, vai kādi no valdības lēmumiem nerada riskus ekonomikas attīstībai.

FDP paziņojumā medijiem norādīja, ka Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu, pateicoties saprātīgai fiskālai politikai, dalībai eirozonā, kā arī zemajam mājsaimniecību parādu līmenim. Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā un jūnijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies, un iekšzemes tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk nekā gaidīts. Tomēr eksporta vājums bremzē Latvijas ekonomikas atkopšanos.

 

2020. gada pirmajā pusgadā, tāpat kā iepriekšējos gados, bija novērota ļoti zema kreditēšanas aktivitāte, kas ierobežoja iekšējā patēriņa pieaugumu, informēja FDP.

Līdzekļu apjoms, kas tika atvēlēts dīkstāves pabalstiem un citiem sociāliem mērķiem, bija nepietiekams iekšējā patēriņa uzturēšanai pirmskrīzes līmenī.

Neskatoties uz pozitīvo attīstību, kopumā makroekonomiskā vide ir raksturojama kā nenoturīga, uzsvēra FDP. Pastāv negatīvas iezīmes patēriņa cenu tendencēs – maijā iezīmējās un jūnijā nostiprinājās deflācija un situācija elektroenerģijas tirgū šo tendenci turpmāk var vēl pasliktināt. Bezdarba līmenis turpina pieaugt, turpina kristies ražošanas apjoms un mazumtirdzniecības apgrozījums.

Tikmēr nodokļi Latvijā tiek iekasēti salīdzinoši labā līmenī, akcentēja FDP. Ņemot vērā piešķirtās nodokļu brīvdienas, šogad jūnijā nodokļi tika iekasēti par 3% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī. Šīs tendences dod cerību, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu ir aiz muguras. Kā norādīja padome, nodokļu apjoma iekasēšanas kritums joprojām ir mazāks par ekonomiskās aktivitātes kritumu. Viens no iemesliem varētu būt ēnu ekonomika, kura neatspoguļojas oficiālajos ekonomiskās aktivitātes statistikas datos.

FDP atzīmēja, ka valdība ir turpinājusi attīstīt ekonomikas atbalsta pasākumu programmu – plānoto atbalsta pasākumu ietekme uz budžetu jau tuvojas 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir salīdzinoši daudz. Papildus ES atbalsta instrumenti varētu dot fiskālo impulsu 16% apmērā no IKP, praktiski nepalielinot valsts parāda lielumu.

Kopumā FDP atzinīgi vērtēja valdības atbalsta pasākumus īstermiņā, bet mudina ievērot piesardzību attiecībā uz deficīta un parāda pārmērīgu pieaugumu 2021. gadā un turpmāk.

FDP norādīja, ka valsts esošais un plānotais atbalsts ekonomikai ir sasniedzis ievērojamu līmeni (īpaši, ņemot vērā potenciālo ES atbalstu), un tas nevar būt bezgalīgs fiskālās ilgtspējas un paaudžu savstarpējās atbildības principa dēļ. Dažas valstis jau runā par izdevumu samazināšanas un ierobežojošākas monetārās politikas nepieciešamību. Ir jāapzinās, ka agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie fiskālajiem nosacījumiem un šodienas atbalsta mehānismiem nevajadzētu uzlikt nesamērīgu slogu uz nākotnes budžetiem, uzsvēra padome.

Valsts atbalstam, FDP ieskatā, ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar tūlītēju efektu. Investīciju projektiem primāri ir jāveicina Latvijas ekonomiskā potenciālā attīstība, produktivitātes pieaugums un konkurētspēja. Daži plānotie valsts investīciju projekti (Rīgas koncertzāle, Liepājas cietums) vāji atbilst vai pilnīgi neatbilst šiem kritērijiem.

Pēc FDP domām, ir nepieciešams izveidot atbalsta efektivitātes analīzes procesu, kas palīdzētu pamatot efektīvāko projektu un atbalsta mehānismu izvēli.

Padomes ieskatā, atbalsta instrumentu un projektu izvēlei ir jābūt caurspīdīgai, ir vēlams laicīgi plānot atbalsta pasākumu un izdevumu auditu. Kā norādīja FDP, "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" nosaka, ka Fiskālās disciplīnas likuma fiskālie nosacījumi nav spēkā arī 2021. gadā, tāpēc budžeta izdevumu apjomam nav "enkura''. Tas rada politisku risku populistiskam izdevumu pieaugumam, uzsvēra padome.

Tā pilnībā piekrīt Latvijas Bankas viedoklim, ka ilgtermiņa (līdz pat 25 gadiem) atbalsta instrumenti uzņēmējiem ir nepieņemami no fiskālo risku viedokļa, ārkārtīgi riskanti un nav samērīgi ar potenciālajiem ieguvumiem.

"Šī iniciatīva atsauc atmiņā bēdīgi slaveno G-24 kredītu sadali pirms teju 30 gadiem, kad labais nodoms atbalstīt vietējos uzņēmumus diemžēl nesasniedza cerēto mērķi.

Šāda prakse nav pieļaujama, jo var veicināt nesamērīgu valsts parāda sloga pieaugumu,” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti