Sadaļas Sadaļas

Fiskālās disciplīnas padome aicina izstrādāt IKP izaugsmes «pesimistisko scenāriju»

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam. Tomēr šīs prognozes būtu jāpapildina, paziņojumā medijiem norādīja FDP, aicinot izstrādāt Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes "pesimistisko scenāriju".

Padome norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas, nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas Banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par vienu procentpunktu lēnāku izaugsmi 2022. gadā. 

"Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3–4% apmērā.

Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi.

Tādēļ padome aicina izstrādāt "pesimistisko scenāriju", kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību," norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viens no šādiem riskiem ir plānotās 60–70% vakcinācijas aptveres nesasniegšana līdz 2021. gada rudenim un iespējamā vakcīnu zemā efektivitāte Covid-19 vīrusa mutācijas gadījumā. 

Padome norādīja arī uz  inflācijas straujāka kāpuma risku. Aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5%, un tas liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņa cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3%. Pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas, līdz ar to pārtikas produktu patēriņa cenas turpinās kāpt. Globāli ir traucētas izejmateriālu piegādes ķēdes, kas sadārdzina ražotāju izmaksas, pieaug arī izejmateriālu cenas, kā arī ražotāji un pakalpojumu sniedzēji cenšas kompensēt pandēmijas laikā piedzīvotos zaudējumus. Šo apstākļu kopums liek domāt, ka inflācija 2021. gadā var pieaugt straujāk nekā pašreizējā prognozē un pārsniegt 2021. gadā prognozēto 2% līmeni, norādīja padome.

Attiecībā uz politiskajiem riskiem FDP norādīja uz vēlēšanu tuvošanos un šādiem periodiem raksturīgiem populistiskiem valsts finansējuma piešķiršanas lēmumiem, kas pasliktina fiskālos rādītājus.

Padome atzīmēja arī fiskālos riskus saistībā ar budžeta deficīta kāpumu, kura kompensēšana gulsies uz nākamās valdības un nodokļu maksātāju pleciem, kas potenciāli varētu kļūt par politikās nestabilitātes faktoru. 

FDP atzīmēja, ka Stabilitātes programmā 2021. gadam prognozētais deficīta apmērs ir 9,3%, 2,8% un 0,5% no IKP attiecīgi 2021., 2022. un 2023. gadiem. Tomēr, pieaugot valsts uzņemto sociālo saistību apmēram (piem., valsts ģimenes pabalsta apmēra pieaugums) un joprojām esot spēkā Eiropas Savienības (ES) Stabilitātes un ilgtspējas pakta izņēmuma klauzulai, kas dalībvalstīm ļauj palielināt budžeta deficītu, pastāv risks, ka deficīta apmēri 2021. un 2022. gadā būs lielāki. Latvijas Bankas eksperti jau palielinājuši iespējamo budžeta deficīta prognozi 2021. gadam līdz 9,9% no IKP. 

Padome arī uzsvēra ES Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju aizkavētas apgūšanas risku, īpaši uz publisko iepirkumu likumdošanas izmaiņu fona un citu administratīvo procedūru sabremzēšanās fona.

Saskaņā ar vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016. gada 8. februārī, FDP ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognozes tiks izmantotas par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara 2022.–2024. gadam izstrādei, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2021. gada oktobrī. Prognožu apstiprināšanas procedūras laikā FDP iesniegti detalizēti FM prognožu dati, tajā skaitā IKP struktūra un atsevišķu IKP komponenšu attīstības scenāriji. 

KONTEKSTS:

FM nupat ir paaugstinājusi 2021. un 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes. Latvijas ekonomikas izaugsme 2021. gadā sasniegs 3,7% un 2022. gadā – 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts šā gada februārī.

Ekonomikas izaugsmes prognoze balstās uz pieņēmumu, ka līdz šā gada rudenim tiek sasniegts pietiekams vakcinācijas līmenis, lai izvairītos no Covid-19 trešā viļņa, un netiek atjaunoti ierobežojumi slimības izplatības mazināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt