FM sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā ar makroekonomikas prognozēm, kas tiks iesniegta Eiropas Komisijai, prognozēts, ka šajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 7%, iepriekš prognozēto aptuveni 2% kāpuma vietā, valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, iepriekš prognozēto aptuveni 40% vietā, savukārt Covid-19 krīzes dēļ neiekasēto nodokļu apmērs prognozēts 1,5 miljardu eiro apmērā.
Atzinumā FDP norāda, ka, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2020., 2021., 2022.gadā ir vērojams izdevumu pieaugums 53,5 miljonu eiro apmērā,
bet jau 2022.gadā sagaidāma budžeta konsolidācija 175,8 miljonu eiro apmērā, kas liecina par valdības apņemšanos stimulēt ekonomikas attīstību Covid-19 krīzes laikā un strauji samazināt izdevumus krīzes posmam noslēdzoties.
Padomes ieskatā FM fiskālās prognozes ir optimistiskākas par makroekonomikas dinamiku. "Ministrija paredz 2021.gadā IKP pieaugumu tikai par 1%, bet budžeta deficīts sasniedz ievērojami zemāko līmeni, salīdzinot ar iepriekšējo gadu - ap 5% no IKP. Tas varētu daļēji būt izskaidrots ar to, ka pašlaik atbalsta pasākumi 2021.gadā netiek plānoti, un daļēji ar iespējamiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, ja tādi tiks izmantoti kā daļa no krīzes izejas stratēģijas," secina FDP.
Vienlaikus fiskālās disciplīnas uzraugi atzina, ka, paredzot konsolidēšanas pasākumus kā daļu no krīzes izejas stratēģijas, būs svarīgi īstenot nodokļu sistēmas pilnveidošanas pasākumus un administratīvi teritoriālo reformu, kuras vienam no mērķiem ir jābūt administratīvo izdevumu samazinājumam.
Padome arī norādīja, ka nebūtu sagaidāma strauja ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes. "Atkarībā no krīzes dziļuma un ilguma var nopietni mainīties Latvijas tautsaimniecības struktūra. Jau tagad var prognozēt, ka nostiprināsies IT uzņēmumi, zāļu ražotāji, inovatīvo tehnoloģiju līderi. Notiks sabiedrības uzvedības maiņa, tajā skaitā e-pakalpojumu plašāka izmantošana, attālināta darba iespēju izmantošana u.c.," prognozēja padome.
FDP piebilda, ka tās nozares, kuras arī krīzes laikā pierādīs savu dzīvotspēju, būs nākotnes attīstības virzītājas.
"Vienlaikus ar valdības ekonomisko atbalstu ir jānotur arī tās nozares, kuras krīze ir apturējusi pilnībā, piemēram, aviopārvadājumi, tūrisms un ar to saistītie uzņēmumi, kam ir būtiska nozīme izaugsmē," norādīja FDP.
Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.
Spriežot par valsts pasākumiem krīzes laikā, valda liela nenoteiktība arī par nākamo gadu un šīs prognozes jau rudenī varētu mainīties, Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka.
“Fiskālās disciplīnas padome jau tagad var uzminēt, ka pēc ļoti lielajiem atbalsta pasākumiem, kas diezgan nozīmīgi paaugstinās budžeta deficītu un valsts parādu, tad, kad ekonomikas atgriezīsies normālā ritmā un uz sliedēm, neizbēgami būs jāievieš kaut kādi pasākumi, lai pakāpeniski samazinātu budžeta deficītu un valsts parādu. Tas prasīs kaut kādu konsolidāciju. Dzīvojot tik lielā nenoteiktībā, mums ir jābūt kaut kādai indikācijai, kurp virzāmies. Mēs uzskatām, ka valdības īstenotā stabilizācijas programma dod indikatīvu ekonomikas virzību.
Es nešaubos, ka rudenī prognoze mainīsies un mainīsies arī mūsu vērtējumi gan par kopbudžeta deficītu, gan par valdības parādu, bet jau tagad Latvija var salīdzināt savu programmu ar citu valstu plāniem un apmainīties ar pieredzi,” pauda Šteinbuka.
