Fiskālās disciplīnas padome analizējusi līdz šim būtiskākos notikumus un lēmumus, kas iekļaujas Latvijas stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, izvērtējot lēmumus attiecībā uz nodokļu politiku, bezdarba mazināšanu un veselības aprūpi.
Padome pašlaik neatbalsta fiskālo ietvaru 2018. un tālākajiem gadiem, aicinot valdību līdz aprīļa beigām vienoties par izdevumu nosacījuma aprēķina principiem.
Padome gan ir saskaņojusi budžeta pamatā sagatavoto makroekonomisko ietvaru un vairākus fiskālo nosacījumu jautājumus.
Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka ierosinātā nodokļu sistēmas reforma samazinās vairākas nozīmīgas ieņēmumu plūsmas. Līdz ar to būtu nepieciešami piesardzīgi aprēķini, un būtiska ir ēnu ekonomikas mazināšana.
Attiecībā uz mēģinājumiem motivēt cilvēkus pievienoties formālajam darba tirgum aplēses tomēr liecina, ka ierosinātās reformas minimāli ietekmēs ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Piedāvātajiem pasākumiem ir potenciāls veicināt pašreizējo bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū, tādējādi samazinot speciālā budžeta izdevumus.
Savukārt zemāks valdības ieņēmumu līmenis ierobežos valdības spēju nodrošināt publiskos pakalpojumus un mazināt nabadzību.
Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem no nodokļu reformas iegūs ļoti maz.
Veselības aprūpes nozarē reformu plānos jāizvirza konkrēti mērķi, un tie jāpamato ar konkrētiem rezultatīvajiem rādītājiem, jāparedz efektīvāks pieejamo resursu pielietojums. Reformu plānos jāparedz padziļināta izdevumu pārskatīšana, kas dotu ietaupījumus, kurus varētu novirzīt prioritātēm, norāda padome.
"Padome uzskata papildu finansējumu veselības aprūpes paplašināšanai uz budžeta deficīta rēķina par nepietiekami pamatotu.
Labāka ilgtermiņa ietekmes analīze ir nepieciešama arī nodokļu reformai, it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasējamību pret iekšzemes kopproduktu un valsts parāda līmeni,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Kopumā gan ekonomika attīstītībā pastiprinoties optimisms. Padome uzskata, ka makroekonomiskās attīstības perspektīvas šobrīd ir pozitīvas: ārējā vide pamatā ir izaugsmi atbalstoša, recesija būvniecības un investīciju sektoros ir pierimusi, inflācija uzrāda kāpumu. Tāpat vajadzētu uzlabot ekonomisko risku analīzi, lai precīzāk novērtētu to ietekmi uz attīstības un fiskālajiem parametriem.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
