"Valdības spēja turēties pie fiskālajiem mērķiem beidzamajos divos gados ir pasliktinājusies, jo 2014. un 2015.gada budžeta strukturālās bilances rezultāti ir zemāki par iepriekš uzstādītajiem mērķiem," norādīja Platais.
Pēc viņa sacītā, budžeta deficīta līmenis iepriekš plānoto apmēru pārsniegs par 0,4%-0,5% - aiz šī nelielā skaitļa "slēpjas" desmiti miljoni eiro.
Nākamā gada budžeta projekts nav slikts un piecu ballu sistēmā vērtējams ar četri. Tā saka Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais. Taču pieredze ar pēdējo divu gadu budžetiem jau parādījusi - pat, ja fiskālā politika uz papīra ir pareiza, reālā izpilde atpaliek no plāna. Tas nozīmē lielāku deficītu, nekā atļauts. Pērn budžeta deficīta mērķis bija 1%, taču deficīts bija - 1,3% no IKP, šogad mērķis bija 1%, bet varētu izrādīties, ka gada beigās tas būs 1,5% no IKP. "Tā ir būtiska novirze. Tie ir miljoni eiro. Tas nozīmē aizņemšanos un palielināt parāda pieaugumu," saka Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Jānis Platais.
Tas savukārt prasīs veidot ne tikai bezdeficīta budžetu bet budžetu ar pārpalikumu. Pēdējo 20 gadu laikā tikai 1997. gadā Latvijā bija budžets ar pārpalikumu. Pāri līdzekļiem esam dzīvojuši arī tā sauktajos treknajos gados, tādēļ lauzt ierastās budžeta veidošanas tradīcijas gan nebūtu viegli, ko parādot arī pieeja nākamā gada budžeta izstrādei.
Pēc FDP vadītāja sacītā, ekonomikas izaugsmes gados ir būtiski tomēr ievērot fiskālo disciplīnu, proti, pārāk nešķiesties ar naudu, lai gados, kad tautsaimniecībā klājas grūtāk, atkal nevajadzētu domāt par "jostu savilkšanu".
"Pašreizējā situācija rada riskus, ka uzkrātais budžeta deficīts neļaus turpmākajos gados atrast papildu līdzekļus budžetā akūtu vajadzību segšanai," uzsvēra Platais un brīdināja: neievērojot budžeta deficīta mērķus, Latvijai var nākties veidot budžetu ar uzkrājumu jau tuvākajos gados, lai mazinātu spiedienu uz valsts parādu.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsvēra, ka Latvijā budžets ar pārpalikumu bijis tikai vienreiz pēdējo 20 gadu laikā. Ņemot vērā ekonomikā joprojām vērojamo kāpumu, kā arī valdības nespēju iekasēt plānotos nodokļu apjomus, jau tuvākajos gados būtu nepieciešams sākt veidot valsts budžetu ar pārpalikumu.
"Esmu pārliecināts, ka fiskālajai disciplīnai ir jāsākās "labajos gados, veidojot sabalansētu vai pārpalikuma budžetu. Veicot strukturālas reformas, Latvijai jātiecas uz bezdeficīta budžetu jau 2017.gadā," uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvis.
.@LatvijasBanka Rutkaste par #budzetadisciplina: LV turpina pirmskrīzes praksi un budž.deficītu veido izaugsmes gados
— Fiskālā padome (@Fiskalapadome) September 25, 2015
Arī Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmei ar taupību nepietiek - nepieciešams turpināt reformas, lai palielinātu Latvijas konkurētspēju, kā arī veicināt investīciju piesaisti.
EK iezīmē svarīgākās reformu jomas - sabalansēta budžeta politika, reformas izglītības, sociālās politikas un veselības jomā, kā arī valsts pārvaldes un tieslietu jomas sakārtošanu.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzsvēra: tā kā nestabilitātes dēļ globālajā ekonomikā ir risks, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta un inflācijas izaugsme nesasniegs plānoto līmeni, ir nepieciešams domāt par kādiem papildu pasākumiem.
M.Kazāks - ļoti vēršam uzmanību par iespējamu nepieciešamu iedarbināt papildu pasākumus dēļ lēnākas izaugsmes #budzetadisciplina
— Fiskālā padome (@Fiskalapadome) September 25, 2015
"Tas budžets izskatās tāds savākts uz 2016. gadu. Tās problēmas ir mazliet pietušētas, bet, kad tiks veidots 2017. gada budžets, mēs atdursimies tieši pret tām pašām problēmām (..) Mums pietrūkst garāka termiņa vīzijas - šogad būs tā, bet nākošajos gados situācija pamazām uzlabosies," komentē Kazāks.
Pirmais un svarīgākais uzdevums fiskālās padomes skatījumā ir mazināt ēnu ekonomiku. Tāpat jācīnās ar nevienlīdzību, jāveic strukturālās reformas, kā arī beidzot sistēmiski jāstrādā pie nodokļu politikas. "Mēs redzam, ka nodokļu slogs diezgan daudzās pozīcijās ir ticis mazināts, mēs redzam iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu, taču tai pašā laikā valsts to nekompensēja ar kāda cita nodokļa palielināšanu, lai spētu to situāciju izlīdzsvarot. Bija atbraucis labais policists, bet sliktā policista nebija," norādīja Kazāks.
Valdībā Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumu vēl tikai vērtēs un līdz ar budžeta portfeli nodos arī Saeimai.
Lai gan Latvijā lēmumu pieņēmēji apzinās, ka ir nepieciešamas pārmaiņas budžeta kultūrā, un sev kā piemēru nereti minam Igauniju, kura jau ilgus gadus dzīvo ar budžeta pārpalikumu, praksē šīs nav izdevies īstenot.
LTV7 raidījums “Ličnoje delo”, atsaucoties uz Fiskālās disciplīnas padomi, iepriekš vēstīja, ka līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā. Līdz ar to deficīts var sasniegt 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) sākotnēji plānotā 1% vietā.
Fiskālās disciplīnas padome jau iepriekš vērsa uzmanību uz risku, ka budžeta deficīta līmenis šajā gadā varētu pārsniegt 2015. gada budžeta likumā apstiprināto līmeni. Tas saistīts ar to, ka ekonomikas izaugsme ir lēnāka par plānoto, līdz ar to ieņēmumi budžetā ir zemāki par iepriekš plānotajiem.
Tāpat ziņots par finanšu ministra Jāņa Reira ("Vienotība") iepriekš izteikto brīdinājumu - Latvija strauji tuvojas tam, ka Eiropas Komisija ierosinās pārkāpumu procedūru pret mūsu valsti saistībā ar plānotā budžeta deficīta pārsniegšanu.
