Fiskālā padome paredz augstāku budžeta deficīta līmeni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Nākamajā gadā būs augstāks budžeta deficīta līmenis, un jau tagad ir novērojami augstāki fiskālie riski, vērtējot nākamā gada valsts budžetu, secinājusi Fiskālā padome.

Tā paredz, ka nākamajā gadā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktināsies par 0,2% no IKP, salīdzinot ar likumā apstiprināto, informē Finanšu ministrija. Līdz ar sagaidāmo šī gada budžeta bilanci Latvija tuvojas nepieciešamībai uzsākt bezdeficīta budžeta sastādīšanu, sākot ar 2020.gadu, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

"(..) Izvirzīto valdības budžeta bilances mērķu sasniegšanu apdraud pieaugošie fiskālie riski, tai skaitā deflācijas draudi, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un nevienmērīgs nodokļu slogs, kurš nenodrošina valsts ienākumus atbilstoši sagaidītajam sabiedrisko pakalpojumu līmenim un sociālajam atbalstam.

Bez tam pastāv izaicinājumi strukturālo reformu veikšanai, lai kāpinātu ekonomisko potenciālu un padarītu efektīvākus publiskos pakalpojumus," sacījis padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Viņš uzsvēra, ka ļoti būtiski ir pieturēties pie Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem fiskālās disciplīnas principiem. "Padome prognozē, ka 2016.gada vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 1,2% no IKP, par 0,2% pārsniedzot vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānoto galvenokārt tādēļ, ka fiskālo risku kompensēšanai nepieciešamā fiskālā nodrošinājuma rezerve netika izveidota. Valdībai vajadzētu sagatavot un ieviest efektīvus pasākumus vispārējās valdības budžeta bilances uzlabošanai gan 2015.gadā, gan arī turpmākajos gados. Sākot ar 2014. gadu, ir pieaugušas negatīvās novirzes no likumā noteiktajiem fiskālajiem mērķiem, kuras jau pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām vajadzēs kompensēt, pārejot uz bezdeficīta budžeta sastādīšanu," viņš piebildis.

Kritisks par budžetu ir arī padomes biedrs ekonomists Mārtiņš Kazāks. "Ekonomikas izaugsme Latvijā, lai arī viena no straujākajām Eiropas Savienībā, ir diezgan mērena, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Turklāt ārējie apstākļi – lēnā attīstība eiro zonā un neskaidrā ģeopolitiskā situācija – šobrīd iezīmē to, ka Latvijas ekonomikas kāpums varētu būt lēnāks. Diemžēl nav skaidrs, kā veidosies budžeta ieņēmuma daļa, un iztrūkst nodokļu politikas diskusijas," teicis Kazāks.

Jau vēstīts, ka konsolidētā budžeta izdevumi nākamgad plānoti 7,69 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir teju par 215 miljoniem eiro vairāk. Savukārt ieņēmumi paredzēti par 148 miljoniem lielāki, sasniedzot 7,4 miljardus eiro.

Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2017.gadā 0,8% no IKP. 2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.

Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme nākamgad tiek prognozēta 3% apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti