Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, Platais norādīja, ka budžeta likumprojektu paketē ir vairāk ar nodokļiem saistītu pasākumu. Valdībai bija jāveic konkrēts konsolidācijas apjoms, un šajā ziņā ir atrasts „mazāk sāpīgs variants no visiem iespējamajiem”.”Vienmēr var vēlēties kaut ko labāku,” atzina Platais, norādot, ka ir jābūt reāliem – ir politiski spēki, kas baidās no krasākām izmaiņām.
Platais pauda viedokli, ka par valsts budžeta projekta izstrādi atbildīgā Finanšu ministrija (FM) nevarēja piedāvāt optimālākas izmaiņas nodokļu politikā, jo tam vienkārši neesot pieticis laika. Taču FM apņēmusies nākamgad kopā ar sociālajiem partneriem sākt dialogu par optimālas nodokļu politikas izstrādi.
Pēc Platā teiktā, svarīgi ir izlīdzināt nodokļu slogu – tas patlaban vairāk ir uz darbaspēka pleciem, un darbaspēka nodokļi ieņem lielāku īpatsvaru nodokļu ieņēmumos nekā citi, piemēram, ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un kapitāla pieauguma. „Tās ir neizmantotās iespējas,” sprieda Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs.
Jau ziņots, ka saskaņā ar FM prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad pieaugs par 3%. Valsts budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli. Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
Vislielākās domstarpības ir par solidaritātes nodokli - pret tā ieviešanu iestājas uzņēmumus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
