Padome paziņojumā medijiem norāda, ka valdības šīsnedēļas lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžetā noteikto maksimālo izdevumu apjomu.
Fiskālās disciplīnas padome
- Latvijā darbu sāka 2014.gada 1.janvārī;
- Šādas padomes izveidotas vai arī ir aktīvā izveides procesā visās ES valstīs un vairākās citās pasaules valstīs, kas ir ārpus ES. Padomes tiek veidotas pēc 2008./2010.gada smagās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes;
- Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas nav pakļauta valstu valdībām vai parlamentiem, bet sniedz savu vērtējumu par fiskālās disciplīnas jautājumiem;
- Galvenie padomes uzdevumi ir:
o uzraudzīt valsts budžeta ietvara un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes un izpildes atbilstību ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts finanšu pārvaldei;
o sekot līdzi valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, veicot neatkarīgu to novērtējumu;
o novērtēt un publiskot ziņojumus par valsts fiskālās politikas ilgstspēju un izvērtēt, vai kādi no valdības lēmumiem nerada riskus ekonomikas attīstībai.
Ņemot vērā, ka pabalstu saņēmēju - invalīdu, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, ir mazāk, nekā ieplānots budžetā, valdība otrdien, 28.augustā, nolēma atlikumu no šo pabalstu programmas pārdalīt politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā.
Valdības lēmums paredz politiski represētajiem un pretošanās kustības dalībniekiem piešķirt vienreizēju pabalstu 100 eiro apmērā.
Fiskālā padome norāda, ka saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu jebkurš ietaupījums, tajā skaitā no sociālajiem pabalstiem, nozīmē, ka ir jāpārskata noteiktie maksimālie izdevumu apmēri.
Līdz ar to ietaupījuma novirzīšana citiem pabalstiem būtu Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpums.
Padome piebilst, ka, nosakot maksimālo valsts budžeta izdevumu apmēru 2018.gadam, padome ņēma vērā Finanšu ministrijas aprēķinus budžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem.
“Fiskālās disciplīnas padomei nav nekādu iebildumu pret to, ka tie paredzēti pabalsti represētajiem vai palielināti pabalsti kādām citām personām, kurām bijusi svarīga loma Latvijas neatkarības atjaunošanā. Bet šeit mums ir piebildumi pret finansējuma avotu, kurš tika izmantot. Tās budžeta pozīcijas, kuras tiek izmantotas valsts sociālo pabalstu izmaksāšanai, tās tiek izlīdzinātas, aprēķinot fiskālo ietvaru. Sakarā ar to, ja pārdales notiek, izmantojot šīs pozīcijas, tad iestājas neatbilstības Fiskālās disciplīnas likumam,” komentēja padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Platais paziņojumā medijiem norādīja, ka saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, pieņemot šādu lēmumu, valdībai būtu jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā noteikumi, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.
Lai novērstu šo neatbilstību, padome iesaka valdībai pieņemt normatīvos aktus, kas pilnībā kompensētu lēmumu piešķirt papildu 1 287 700 eiro, kas pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apmēru.
Savukārt Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ir pārliecināta, ka valdības lēmums nav jāpārskata, jo cits likums atļauj vienreizējos pabalstus izmaksāt no naudas, kas sākotnēji bija paredzēta invaliditātes pabalstiem. “Tas ir likums par budžeta un finanšu vadību, kas ļauj dažkārt arī atkāpties no noteiktajām normām un Ministru kabinetam ļauj lemt par tiem jautājumiem, kas šķiet svarīgi,” sacīja Ploka.
Tādējādi ministrija patlaban negatavojas meklēt jaunus līdzekļu avotus šim mērķim.
KONTEKSTS:
Atsaucoties Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājumam, valdību veidojošās partijās vienojās šogad visiem politiski represētajiem izmaksāt vienreizēju pabalstu 100 eiro apmērā. Valsts budžetā gan līdzekļi šāda pabalsta izmaksai nav paredzēti, taču valdība nolēma atrast nepieciešamo naudu, lai valsts simtgades gadā īpaši pabalstītu politiski represētos cilvēkus. Apvienība norādīja, ka pabalsts būtu cieņas izrādīšana cilvēkiem, kas ir daudz cietuši no okupācijas varas.
