Reizniece-Ozola norādīja, ka darba ņēmēji, kuri algojumu saņem bez nodokļu nomaksas, parasti apzināti piedalās šādās darbībās. Viņi ne vienmēr gatavi maksāt nodokļus, jo tas samazinātu viņa algu.
Tāpēc valstij sākotnēji ir būtiski demonstrēt, ka varam cīnīties ar nodokļu nemaksāšanas shēmām un blēžiem, un tad domāju, ka arī pārējā sabiedrība “pievilktos”, saka ministre.
Šādu ieceri atbalsta arī Ašeradens, jo valstij jāpasaka, ka šāda prakse nav akceptējama.
To kā risinājumu redz arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, jo tas jau preventīvi atturētu no aplokšņu algu maksāšanas. Arī viņa norāda, ka par neoficiālajām algām mēdz interesēties arī paši darba ņēmēji.
Atbalstu šādai iecerei pauž arī Rīgas Ekonomikas augstskolas docents, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, kurš gan norāda – tam pretosies uzņēmēju organizācijas, jo šādos gadījumos būs vieglāk pieķert nodokļu nemaksātājus. Tomēr arī būvkompānijas «Merks» valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš ieceri vērtē atbalstoši.
