Latvijas Radio aptaujātie banku eksperti gan aicina nesatraukties, sakot, ka par spīti kritumam, vērtējot desmit gadu rādītājus, visi pensiju ieguldījumi strādājuši ar pluss zīmi.
„Sākoties karam Ukrainā, protams, pirmā reakcija finanšu tirgos bija, ka sākās neliela panika. Ne milzīga panika, bet tomēr," atzina "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.
Viņš pastāstīja, ka nokritās akciju cenas, sāka svārstīties obligāciju cenas atkarībā no obligāciju veida. Izejvielu cena strauji palecās. Patērētāji to visvairāk sajuta naftas cenas pieauguma dēļ.
„Pirmā panika ir rimusies. Ja skatāmies tirgus uzvedību, tad pēdējās piecas dienas izskatās krietni mierīgākas un pozitīvākas," teica Rozenfelds. "Ja skatāmies kā izskatās akciju cenu indeksi pret gada sākumu,
ja skatāmies globālos vai Eiropas indeksus, tad tur kritums ir aptuveni 10% robežās. Normālos apstākļos tā ir normāla korekcija
jeb iekritiens, kas neliecina pat par radikālu pagrieziena punktu.”
"Swedbank" pensiju fondu pārvaldnieks Oskars Briedis uzsver, ka jau gada sākuma bija vairāki faktori, kas satrauca finanšu tirgus.
„Inflācija, kas lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas sekām, ar diezgan ietekmīgiem un nepieredzētiem stimulēšanas pasākumiem ko veica gan centrālās bankas, gan valdības," paskaidroja Briedis. "Pastāvēja bažas, ka centrālās bankas pasaulē varētu samazināt stimulus.
Protams, arī ģeopolitiskie notikumi bija tie, kas satrauca finanšu tirgus dalībniekus.
Un jāatzīst, ka visas trīs negatīvās prognozes ir piepildījušās. Gan attiecībā uz to, ka inflācija ir augstāka nekā bija gaidīts. Arī centrālās bankas ir pietiekami apņēmīgas inflāciju ierobežot un līdz ar to arī mazināt stimulus. Arī notikumi Ukrainā rada negatīvu scenāriju. Tas kopā radījis negatīvu fonu, kas atstāj ietekmi uz finanšu tirgiem.”
Briedis gan akcentē, ka
salīdzinot ar COVID-19 pandēmijas sākuma posmu 2020. gada martā un tā laika notikumiem finanšu tirgos, tad tobrīd svārstības finanšu tirgos bija lielākas un akciju vērtību kritums bija straujāks nekā patlaban.
"Luminor" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš paskaidroja, ka finanšu tirgos lejupslīde, kas sākās jau gada sākumā, tiešā veidā atspoguļojas arī mūsu pensiju ieguldījumos.
„Kopš gada sākuma vairums pensiju plāni ir kritušies, protams, skatoties pa riska kategorijām. Konservatīviem kritums no gada sākuma 4-5% robežās," teica Krūmiņš. "Aktīvāki plāni, kur nedaudz lielāks akciju īpatsvars ir kritums 6-8% robežās. Tad, ja skatāmies uz izteikti riskantajiem plāniem, kur ir tikai akciju ieguldījumi, tad tur kritums sasniedz par 10% no gada sākuma.”
Faktu, ka pensiju plānu investīciju rezultāti īstermiņā ir bijuši negatīvi, apliecina arī "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.
„Nav pamata tādai īpašai panikai. Protams, īstermiņā tas ir nepatīkami. Tikai jāatceras, ka pensijas krāšana nav īstermiņa pasākums," uzsvēra Rozenfelds. "Tā ir krāšana vairāku gadu desmitu garumā, kur krīzes nāks un ies. Galu beigās ekonomika turpina augt un attīstīties. Tikai tas nav tādā taisnvirziena kustībā, bet ar viļņiem.
Ja jūs visu laiku regulāri veicat jaunus ieguldījumus, tad brīžos, tad kad kaut kas ir nokrities, tad iedomājieties, ka jūs kaut ko pērkat klāt ar atlaidi.
Pirmatnējie instinkti ir tie, ka tas ir kā apdraudējums. Bet nevajadzētu ķert un grābt un ņemt ieguldījumus ārā. Es aicinātu uz to paskatīties pragmatiskāk.”
"Luminor" pārstāvis Krūmiņš uzsver, ka par spīti kritumam, vērtējot desmit gadu rādītājus, visi pensiju ieguldījumi ir pozitīvā zonā. Tas, protams, ir cieši saistīts ar izvēlēto ieguldījuma stratēģiju.
„Kas mums ir tie populārākie, tā saucamie, aktīvie plāni desmit gadu periodā par aptuveni 40% nopelnījuši," sacīja Krūmiņš. "Tirgus svārstības ir daļa no investēšanas procesa un par to nebūtu jāsatraucas. Šobrīd sanāk tā – tiem, kuriem ir vistuvāk pensionēšanās vecums, tad šīs svārstības uz ieguldījumiem atstās ietekmi, jo viņiem šis kapitāls pēc šī brīža sistēmas uzbūves principā ir jāņem ārā vienā konkrētā datumā, un, ja viņiem pensionēšanās brīdis iekrīt šobrīd, tad jārēķinās ar 4-5% kapitāla sarukumu. Bet pārējiem ieguldītājiem, kuriem ir vairāk gadu līdz pensionēšanai, šis ir tikai informatīvi.”
Visi Latvijas Radio uzrunātie banku pārstāvji ir vienisprātis, ka ieguldījumu pārvaldībā panika nekad nenāk par labu. Kā rāda vēsture – pēc finanšu tirgus kritumiem nāk atgūšanās un tādēļ labāk ir turpināt iesākto, investēt pensiju ieguldījumos.
