Finanšu tirgus satricina bažas par globālu tirdzniecības karu

Starptautiskie finanšu tirgi nedēļu sākuši ar kritumu saistībā ar bažām par globāla tirdzniecības kara sākšanos. Bažu pamatā ir ASV prezidenta izteikumi par plāniem ieviest vairākus tirdzniecības tarifus, lai atbalstītu vietējos ražotājus uz ārvalstu importu rēķina. Kritiķi uzsver, ka šādi soļi var izraisīt pretreakciju no citām valstīm, kas  sadārdzinās virkni preču gan ASV, gan Eiropas patērētājiem.    

“Mēs esam zaudētāji gandrīz visos starptautiskajos tirdzniecības līgumos” - ar šādiem vārdiem sociālajā tīklā “Twitter” ASV prezidents Donalds Tramps satricinājis starptautiskos tirgus, aicinot pārskatīt ASV parakstītos tirdzniecības līgumu un tarifu politiku. 

ASV prezidents paziņojis par plāniem ieviest 25% tarifu importa tēraudam un 10% tarifu alumīnijam, kā arī piedraudējis sadārdzināt arī Eiropas automašīnu tirgošanu ASV, tādējādi sniedzot atelpu vietējiem autoražotājiem.

Tikmēr ASV Finanšu ministrija aprēķinājusi – ja pārējā pasaule spers atbildes soļus, amerikāņi tik un tā būšot tikai ieguvēji.

“Ar pārējo pasauli mums ir liels tirdzniecības deficīts – tas ir tikpat liels, kā pārējās pasaules ārējās tirdzniecības pārpalikums. Līdz ar to viņi tirdzniecības kara gadījumā riskē daudz vairāk nekā mēs,” paziņoja ASV tirdzniecības sekretārs Vilburs Ross.

Eiropas Komisija uz šiem paziņojumiem reaģējusi ar paredzamu sašutumu.

Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pat ASV prezidenta teikto nosaucis par stulbu un brīdinājis, ka Eiropa vajadzības gadījumā varot rīkoties tikpat stulbi, uzliekot tarifus dažādām ASV ražotām precēm.

Viss gan būs atkarīgs no tā, vai izskanējušais nav tikai tukši draudi.

“Mēs nevaram iebāzt galvu smiltīs. Kad kāds sper vienpusēju un negodīgu soli, kas apraud tūkstošiem darbavietu Eiropā, mums ir jārīkojas. Un, ja pasākumi, par kuriem prezidents runāja, materializēsies tādā veidā, ka tas ietekmēs eiropiešu intereses, mēs uz to reaģēsim izlēmīgi un proporcionāli, taču reizē atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas likumiem,” sacīja Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Shinass.

Pagaidām gan īsts tirgus karš nav sācies, taču eksperti bažījas, ka notiekošais var radīt domino efektu. Ne visi piekrīt ASV Finanšu ministrijas viedoklim, ka amerikāņi nebūs zaudētāji.

“Ar pretreakciju saskarsies ne vien mūsu eksportētāji, bet arī amerikāņu uzņēmumi, kuri importē detaļas un sastāvdaļas. Galu galā cietīs arī amerikāņu patērētāji. Diez vai šajā situācijā varēsim sajusties kā uzvarētāji, pat ja kaut kādā veidā izdosies nedaudz samazināt ārējās tirdzniecības deficītu,” sacīja Čikāgas globālās tirdzniecības padomes eksperts Fils Levī.

ASV prezidents pirmdien atkārtojis, ka gribot pārskatīt līdzšinējo Ziemeļatlantijas tirdzniecības līgumu. Arī, viņaprāt, amerikāņiem neizdevīgo nosacījumu dēļ. Tas var izraisīt kaimiņu Kanādas un Meksikas pretreakciju.

Tāpat pasaules otrā lielākā ekonomika Ķīna brīdinājusi, ka nestāvēs malā, ja ASV apdraudēs Ķīnas ekonomiskās intereses.

Politikas vērotāji atgādina, ka savu ražotāju aizstāvēšana, balansējot uz protekcionisma politikas robežas, bija viens no galvenajiem solījumiem Trampa priekšvēlēšanu kampaņā. Tas viņam ļāva sakaut Hilariju Klintoni izšķirīgajā rūsas joslā – savulaik bagātajā ASV vidējo rietumu autobūves un metalurģijas reģionā, kurš piedzīvojis smagu ekonomisko lejupslīdi lēto importa produktu dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti